Kaut arī šonedēļ skolēniem ir brīvlaiks, es kā parasti esmu ļoti aizņemta. Treniņi karatē, latviešu valodas skolotājas ieteikto grāmatu lasīšana, brīvprātīgais darbs ar bērniem «Jundas» Lediņu nometnē un daudz dažādu citu lietu. Nedrīkstu aizmirst, ka tuvojas 14. maijs, kad Raiņa parkā notiks jauniešu kluba «Kovārnis» rīkotā Veselības akcija, ko jelgavnieki varētu būt ievērojuši ar burkānu dalīšanas tradīciju (sevišķi pīpmaņiem ierosinām cigareti apmainīt pret burkānu) un vietējo jauniešu popgrupu koncertu. Esmu šā kluba viceprezidente un veicu gan organizatoriskus darbus, gan gatavoju plakātus. Esam iecerējuši uzaicināt arī donoru busiņu. Ģimenē esmu audzināta būt aktīvai un cenšos arī iesaistīt citus. Piemēram, gadās, ka uz Lediņu nometni atbrauc bērns, kurš apgalvo, ka nekas no plašā interešu izglītības piedāvājuma viņu neinteresē. Bet tā taču nevar teikt, ja neesi pamēģinājis ko darīt! Liels ir gandarījums, ja tādu malā stāvētāju izdodas iesaistīt un galu galā cilvēks kļūst darbīgāks, aug viņa pašcieņa. Par notikumiem Jelgavā, Latvijā un pasaulē uzzinu no interneta. Šis man ir pirmais gads, kad piedalīšos vēlēšanās. Par politiku līdz šim neesmu interesējusies, tomēr ģimenē daudz ko pārrunājam. Jāatzīst, ka krīzi izjūtam smagi. Algas ir samazinātas, un, lai kaut cik savilktu galus, māte strādā Rīgā divās maiņās, mājās kopā esam ļoti maz, un naudas trūkuma dēļ iespējas ir ļoti ierobežotas. Vēl grūtāk klājas brāļa ģimenei, kur gan viņam, gan sievai nākas strādāt, saņemot niecīgu algu un jārūpējas par bērnu. Jau labu laiku zinu, ka mani nākotnes nodomi saistās ar studijām Latvijas Lauksaimniecības universitātes Informācijas tehnoloģiju fakultātē – būšu programmētāja. No sava sapņa neatkāpšos. Gatavojoties studijām, piedalos matemātikas pulciņā, nākamnedēļ lūkošu aiziet uz augstskolas atvērto durvju dienu. Lieldienas sagaidīsim ģimenes lokā. Noteikti aiziesim arī uz kapiem pie tēva, kurš pāragri aizgāja no dzīves, taču daudz man ir devis.
