Firmas «Auto M.A.Z.» vadītājs atšķirībā no citiem kolēģiem Jelgavas Domes transporta un iekārtu novērtēšanas komisijā šogad ne mazums laika un pūļu veltījis savas taisnības pierādīšanai jautājumā par komisijas locekļa amatpersonas statusu.
Firmas «Auto M.A.Z.» vadītājs Alberts Vilcāns atšķirībā no citiem kolēģiem Jelgavas Domes transporta un iekārtu novērtēšanas komisijā šogad ne mazums laika un pūļu veltījis savas taisnības pierādīšanai jautājumā par komisijas locekļa amatpersonas statusu.
Kā zināms, valsts amatpersonām katru gadu līdz 1. aprīlim Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietējā nodaļā jāiesniedz ienākumu deklarācija. A.Vilcāns, atzīdams sevi par Domes komisijā pieaicinātu personu, nevis amatpersonu, to nav darījis. Iesākumā deklarācijas neie-sniegšanas motīvus viņš skaidrojis ieņēmumu dienestā. Paralēli vismaz reizes trīs apmeklējis Domes priekšsēdētāju Uldi Ivanu un viņa palīdzi Veltu Medni. Visi kā viens apgalvojuši, ka saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu A.Vilcāns pieder pie amatpersonām. Vienīgi Domes juridiskās nodaļas vadītājs Normunds Pūce A.Vilcāna apmeklējuma reizē mutiski apliecinājis pretējo.
Tā kā amatpersonas statusa apšaubītājs uzvedies visai neatlaidīgi, Dome ar lūgumu pēc likuma skaidrojuma maijā vērsusies Valsts ieņēmumu dienestā. Iestādes ģenerāldirektora Andreja Sončika parakstītajā atbildē jūnija sākumā apstiprināts, ka A.Vilcāns kā transporta un iekārtu novērtēšanas komisijas loceklis klasificējams kā amatpersona. Atbildē arī norādīts, ka pašvaldību ievēlētajām, ieceltajām vai apstiprinātajām amatpersonām ir pienākums iesniegt deklarāciju, ja šīs amatpersonas ir tiesīgas pieņemt lēmumus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, vai finansu līdzekļiem. Lēmuma jēdziens šī likuma izpratnē ir individuāla rakstura tiesību normu piemērojošs akts, kas attiecas uz atsevišķām fiziskām un juridiskām personām, ko atbilstoši savai kompetencei pieņem amatpersona vai lē-mējinstitūcija. Tās locekle ir attiecīgā amatpersona (lēmumu pieņemšanas tiesības noteiktas amata aprakstā un/vai darba līgumā).
Cita starpā atbildē norādīts, ka VID Jelgavas nodaļa vērsusies Finansu policijas pārvaldes vietējā nodaļā ar lūgumu palīdzēt A.Vilcāna meklēšanā. Paralēli tikšot izlemts jautājums par viņa saukšanu pie likumā noteiktās atbildības. Pēc tam sekojuši neskaitāmi Finansu policijas pārvaldes izziņas inspektora T.Krastiņa apmeklējumi. Augusta nogalē A.Vilcānam minētais inspektors rakstiski paziņojis, ka materiāls par izvairīšanos iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju nodots Jelgavas prokuratūrā kriminālvajāšanas ierosināšanai saīsinātā procesa kārtībā.
Septembra sākumā Jelgavas pilsētas virsprokurora vietas izpildītāja, tieslietu padomniece E.Jurkjāne krimināllietu pēc kriminālkodeksa 151. panta daļas ierosināt atteikusies. Saskaņā ar Domes transporta un iekārtu novērtēšanas komisijas nolikumu komisija ir ar Domes lēmumu iecelta pašvaldības institūcija, kas veic novērtēšanu. Tā kā Dome ir iecēlusi komisiju, nevis A.Vilcānu individuāli, nevar uz-skatīt, ka šīs komisijas loceklis būtu Domes iecelta un apstiprināta amatpersona. Savukārt Korupcijas novēršanas likuma punkts par «citu koleģiālo lēmējinstitūciju locekļiem» uz A.Vilcānu būtu attiecināms tad, ja viņš būtu tiesīgs pieņemt lēmumus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, vai arī rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu un finansu līdzekļiem. No uzskaitītajām funkcijām A.Vilcāns kā komisijas loceklis ir tiesīgs pieņemt tikai lēmumus. Citas funkcijas šī komisija neveic.
Komisijas nolikums liecina, ka tā veic transporta un iekārtu novērtēšanu, kuras tiek nodotas privatizācijai, atsavinātas vai norakstītas. Tā ir lemtspējīga, ja piedalās ne mazāk par pusi no komisijas locekļiem. Lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo balsu vairākumu.Tiek sastādīts attiecīgs akts, ko paraksta visi klātesošie. Šos novērtēšanas aktus vai protokolus nevar uzskatīt par lēmu-miem Korupcijas novēršanas likuma izpratnē.
Ņemot vērā augstākminētos apstākļus, prokurore E.Jurkjāne secinājusi, ka A.Vilcānam valsts amatpersonas deklarācija nebija jāiesniedz, un viņa darbībā nav kriminālkodeksa 151. pantā paredzēto nozieguma pazīmju.
Pats A.Vilcāns par prokuratūras lēmumu uzzinājis krietnu laiku vēlāk. Jo, izrādās, ka prokuratūrai par to esot jāinformē vienīgi lietas pieteicējs, šajā gadījumā VID Finansu policijas pār-valde. Arī VID vietējā nodaļā, lai saņemtu prokuratūras lēmumu rakstiskā veidā, vispirms esot bijis jāiesniedz rakstisks pieprasījums. Pēc A.Vilcāna domām, neinformēt viņu par prokuratūras lēmumu esot vienkārši nesolīdi no institūcijas puses, kuras likuma nepareizas izpratnes rezultātā viņam bijis jāpatērē tik daudz laika un pūļu. Šajos garajos mēnešos Vilcāna kungam ne reizi vien bijis jāpārliecinās par ierēdņu un domes klerku nekompetenci, kā arī līmeni un cilvēcīguma trūkumu. Visi lieliski pratuši uzsvērt savu svarīgumu, taču neviens pēc notikušā nav uzskatījis par vajadzīgu atvainoties un atzīt savu nezināšanu un likumu lasīšanas neprasmi.
