Uzzinot, ka Jelgavas Valsts ģimnāzijas halles būve nav iekļauta nākamā gada valsts budžeta investīciju atbalstītajos projektos, pilsētas Domes vadība vienojusies par politisku lēmumu būvēt halli ar pašvaldības budžeta spēkiem.
Uzzinot, ka Jelgavas Valsts ģimnāzijas halles būve nav iekļauta nākamā gada valsts budžeta investīciju atbalstītajos projektos, pilsētas Domes vadība vienojusies par politisku lēmumu būvēt halli ar pašvaldības budžeta spēkiem, «Ziņām» apstiprināja Domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks.
Aktīvi centieni uzlabot fiziski un morāli novecojušo Jelgavas Valsts ģimnāzijas sporta halli sākušies jau 1997. gadā, un dokumentos, kas glabājas Izglītības pārvaldes saimniecības daļā, var izsekot šo centienu vēsturei.
Vēsture – dokumentu mapēs
1997. gadā rakstītajā koncepcijas pieteikumā mēģināts būves modernizāciju ietvert siltumenerģijas taupības pasākumos, taču tas nav izdevies. Ar 1999. gada 23. aprīli ir datēts dokuments, kas apliecina, ka šajā dienā pulksten 8 no rīta sporta halles darbība ar Zemgales Reģionālās valsts inspekcijas rīkojumu tiek pārtraukta.
«Daļa no metāla fermas bija izkritusi, un inspekcijai bija pamats drošības apsvērumu pēc pieprasīt halli slēgt,» atzīst Izglītības pārvaldes saimniecības daļas vadītāja Ilze Butkus. Sākumā apspriesti dažādi remontēšanas un jauna seguma varianti, taču izvērtēts, ka pat 50 tūkstošu latu tēriņš neuzlabotu treniņu apstākļus sportistiem, jo normālu klimatu šādā būvē nav iespējams nodrošināt. Jau tajā pašā gadā Izglītības un zinātnes ministrijā tika iesniegts investīciju pieteikums jaunas sporta halles celtniecībai.
«Atbildes šajos gados bijušas dažādas – gan, ka lielās pilsētas netiks finansētas, gan sporta būves nefinansēs, gan vienkārši, ka nav līdzekļu un mūsu lūgums netiks aizmirsts nākamajā gadā,» lapojot dokumentu mapi, atceras I.Butkus.
Pagājušajā gadā beidzot izdevies saņemt 28 tūkstošus latu halles projektam, un šogad jūlijā arhitektu birojs SIA «Nams» to nodevis Domes rīcībā.
«Projektēšana izmaksāja 39 900 latu, gandrīz 12 tūkstošu bija pašvaldības līdzekļi,» stāsta I.Butkus un apstiprina, ka jaunā būve būs lielisks ieguvums ne tikai ģimnāzijai un citām mācību iestādēm, kas to varēs izmantot, bet visai pilsētai.
Sporta stundām un grandioziem pasākumiem
Gaidot uz investīcijām, halles būvniecība visai ilgi bijusi pašvaldības speciālistu diskusijās un prātos, un I.Butkus nenoliedz, ka no tām bijis arī savs labums. Tagad izstrādātajā projektā, salīdzinot ar sākotnējām skicēm, ir vairāki uzlabojumi. Piemēram, svarīgi, ka halle ir saistīta ar skolas ēku un skolēni uz sporta stundām var nokļūt pa iekštelpām. Vieglatlētikas zāles pārcelšana uz otro stāvu ļaus labāk saglabāt pirmā stāva sporta laukumus.
«Tā būs būve, kas darīs lepnumu visai pilsētai,» pārliecinoši saka I.Butkus, verot vaļā projekta rasējumu. «Ieeja no Zirgu ielas puses, gaišs vestibils, ģērbtuves 146 sportistiem, katrā ģērbtuvē – dušas telpa. Pirmā stāva zāle, kur ietilpst divi basketbola laukumi, var pārveidoties arī volejbola vai rokasbumbas sacensību vajadzībām. Vietas 520 skatītājiem un vēl papildus saliekamas tribīnes. Pirmajā stāvā ar zviedru sienām un spoguļiem aprīkotas aerobikas un vingrošanas zāles, bet otrajā – vieglatlētikas zāle ar četriem 60 metru skrejceļiem un tāllēkšanas bedri. Moderna ventilācijas sistēma. Arī telpas kafejnīcai,» ar jaunu cerību, ko radījuši pašvaldības amatpersonu pārspriedumi par iespējām rast naudu pašu budžetā, I.Butkus šifrē rasējumā redzamo.
Gatavos nolikumu konkursam
Speciālisti lēš, ka jaunā būve varētu izmaksāt ap 800 – 900 tūkstošus latu. Vērtējot, kā un vai iespējams mazināt šīs izmaksas, pašvaldības pārstāvji bijuši skatīt pašlaik topošo V.Plūdoņa ģimnāzijas sporta halli Kuldīgā. «Pārliecinājāmies, ka aptuveni tādas tās summas acīmredzot ir. Kuldīdznieku halle ir mazāka, taču izmaksās ap 600 tūkstošu,» saka V.Ļevčenoks, apliecinot, ka pašvaldība sāks gatavot konkursa nolikumu.
***
Fakti
Halles kopējā platība 3859,5 m2
Sporta laukumi 1435 m2
Trenažieru zāle 95,5 m2
Aerobikas zāle 86 m2
Vieglatlētikas zāle 870 m2
