Vasara ir pašā plaukumā, un nevienam vēl nenesas prāts domāt par rudeni un ziemu, kad atkal pašiem un bērniem būs vajadzīgas siltas drēbes un apavi, skolas grāmatas un burtnīcas, un daudzas citas tam laikam raksturīgas lietas.
Vasara ir pašā plaukumā, un nevienam vēl nenesas prāts domāt par rudeni un ziemu, kad atkal pašiem un bērniem būs vajadzīgas siltas drēbes un apavi, skolas grāmatas un burtnīcas, un daudzas citas tam laikam raksturīgas lietas. Taču ne jau aukstā laikā vien vecākus māc rūpes par bērniem.
Tie, kuriem veicas dzīvē un darbā, saka, ka paši itin labi tiek galā ar saviem bērniem, viņu izglītošanu un veselības nodrošināšanu. Toties citādi tas ir problēmu ģimenēs, kur viens vai abi vecāki ir bez darba, kur ir bērns invalīds vai arī – kā tas ir visbiežāk – vecāki strādā algotu darbu, bet alga ir tik maza, ka valsts un pašvaldības palīdzība ir vai vienīgais iztikas avots.
Pērnā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta pētījumi liecina, ka katrs bērns ģimenē vidēji samazina ienākumu uz katru ģimenes locekli par astoņiem līdz desmit latiem. Zem Labklājības ministrijas aprēķinātā krīzes iztikas minimuma (1998. gada jūnijā – Ls 56,23) dzīvo 90 procentu ģimeņu, kurās aug trīs un vairāk bērnu, 78 procenti ģimeņu ar diviem bērniem un 70 procentu ģimeņu ar vienu bērnu. Ģimenēs ar trim un vairāk bērniem dzīvo ap 200000 bērnu, kas ir astoņi procenti no valsts iedzīvotājiem.
Lielāko daļu no ienākumiem ģimenēs vecāki tērē bērnu fiziskai izdzīvošanai – apģērbam, uzturam, mājoklim. Līdzekļu nepietiek bērnu izglītošanai, viņu prasmju un talantu izkopšanai.
Pētījumu firmas «Latvijas fakti» ģimeņu aptaujā minēti dažādi atbalsta veidi. Lūk, daži:
– izglītības pieejamībai,
– darbavietu izveidošanai jauniešiem bez profesijas,
– studiju kreditēšana augstākās izglītības iegūšanai,
– hipotekārā kreditēšana mājokļa un dzīvokļa celšanai vai pārbūvei,
– atvieglojumi veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu izmantošanai, mātes un bērna ārstēšanai un vēl citi.
Ja sabiedrībai patiesi interesē kāda problēma, par to runā un spriež visās vietās, līdz tiek sasniegts kāds rezultāts. Tā tika iegūts, piemēram, veselības budžeta neliels palielinājums. Nu varētu to pašu panākt ģimeņu ar bērniem atbalstam.
«Zemgales Ziņas» aicina vecākus, vecvecākus, skolotājus, žurnālistus, garīdzniekus, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus izteikt savas domas par valsts un pašvaldību atbalsta veidiem, ko varētu saņemt ģimenes ar bērniem. Vai tiešām valsts finansiālais pabalsts būtu vienīgais? Kas gan ir valsts un sabiedrība bez gudriem un veseliem bērniem? Vai tā nav valsts bez nākotnes?
Sūtiet savus viedokļus, pārdomas, cerības «Zemgales Ziņu» redakcijai!
