Baktērijas savas izdzīvošanas cīņā soļo blakus cilvēkam, kas drudžaini mēģina izgudrot aizvien jaunus preparātus, kas pēc kāda laika neizbēgami padodas slimību priekšā.
Baktērijas savas izdzīvošanas cīņā soļo blakus cilvēkam, kas drudžaini mēģina izgudrot aizvien jaunus preparātus, kas pēc kāda laika neizbēgami padodas slimību priekšā. Viena no iecienītākajām mikrobu dzīvesvietām ir slimnīcas. Pēc amerikāņu zinātnieku aplēsēm, mikrobu dēļ katru gadu pasaulē iet bojā 80 000 cilvēku, tikai Lielbritānijā vien – 5000. Iepriekšējo gadu «favorīts» antibiotiku vidū – vankomicīns arī aizvien biežāk izrādās bezspēcīgs dzīvelīgo mikrobu priekšā. Lai izgatavotu jaunu tirgus vajadzībām piemērotu antibiotiku, nepieciešami aptuveni 600 miljoni dolāru, bet laiks un mikrobi negaida. Tāpēc ASV pēc vairāk nekā trīs gadu desmitiem laists klajā jaunas paaudzes antibiotiku preparāts «Zyvox» ar aktīvo sastāvdaļu linezolīdu. Uz to ārsti liek lielas cerības, jo aizvien biežāk slimības izraisītāji mikrobi spēj pretoties pašlaik pieejamajām antibiotikām.
Klīniskajos izmēģinājumos pierādījies, ka jaunais preparāts «Zyvox» spēj pieveikt tādas baktērijas kā stafilokoki, enterokoki un streptokoki, kas izraisa plaušu iekaisumus, ādas un mīksto audu infekciju slimības. Šīm baktērijām ir samērā biezs šūnu apvalks, kas nosaka to augsto pretestības koeficientu. Līdz šim zināmās antibiotikas mikrobiem «uzbruka» trijos virzienos. Tās iznīcināja šūnas membrānu, aizkavēja olbaltumvielu rašanos baktērijā vai arī «padarīja nekaitīgus» enzīmus, kas rūpējas par mikrobu genofondu. Tomēr baktērijas ir izveidojušas aizsardzības mehānismus pret visām cilvēka prāta izdomātajām viltībām. Tās radījušas gan sūkņu sistēmu, kas nevēlamās vielas izvada no šūnas, gan arī spēju pārveidot postošās molekulas sastāvu, lai samazinātu antibiotiku iedarbību. Jaunais preparāts «Zyvox» baktērijas iznīcināšanā iesaistās ātrāk nekā iepriekšējās antibiotikas, respektīvi, tās veidošanās stadijā, un tas arī nosaka tā šābrīža «uzvaras gājienu». Amerikāņu izstrādātā antibiotika skar divus olbaltumvielas ražošanas punktus baktērijā, kamēr iepriekšējās superantibiotikas spēja iespaidot tikai vienu. Tagad baktērijām ir sarežģītāk izveidot pretestību, tās iet bojā un nespēj vairoties. Zinātnieki arī citās pasaules valstīs nonākuši pie secinājuma, ka pareizākais ceļš cīņā ar slimnīcās sastopamajiem mikrobiem un smago infekcijas slimību apkarošanā ir radīt pēc iespējas efektīvākas antibiotikas. Arī vācu un franču farmaceitiskie koncerni meklē jaunas aktīvo vielu klases. Pateicoties sasniegumiem molekulārajā ģenētikā un bioinformātikā, zinātnieku pūliņi ceļā uz jaunām antibiotikām ir daudz sistemātiskāki. Pašreiz ir izdevies atšifrēt daudzu slimību izraisītāju ģenētisko mantojumu, un pētniekiem «atlicis» vien izskaitļot tos gēnus, kas baktērijām ļauj izdzīvot pat galēji nelabvēlīgos apstākļos. Piemēram, stafilokokam piecpadsmit procentu gēnu nosaka tā izdzīvošanu. Kad zinātniekiem izdosies atklāt, kādi proteīni kodē šos gēnus, varētu šos proteīnus bloķēt. Daudzsološs mērķis ir arī atklāt proteīnus, kas nosaka baktēriju šūnu dalīšanos, un vielas, kuras baktēriju dzīvē ir tikpat nozīmīgas kā vitamīni cilvēkiem. Vācu mikrobiologi lielas cerības liek uz mazu olbaltumvielas molekulu nizīnu. Šī viela «izgrauž» pamatīgus caurumus baktēriju šūnu membrānā, liekot tām iet bojā. Nizīns ir pienskābes baktērijas «ierindnieks», kas cīnās ar konkurējošiem mikrobiem. Daudzus gadus nizīnu izmantoja kā konservantu. Ievadot nizīnu pat nelielos daudzumos, tas nogalina jebkuru baktēriju kultūru.
Tomēr baktēriju piemērošanās laiks dažkārt ilgst tikai divdesmit minūtes, un kārtējo jaunizgudrojumu atkal var aizmest prom kā nederīgu. Zinātnieki kā vienu no cīņas metodēm iesaka nelietot antibiotikas niecīgu saaukstēšanos gadījumos. Jo nenozīmīgāka kaite tiks ārstēta ar antibiotikām, jo lielāka varbūtība, ka smagos infekcijas slimību gadījumos antibiotikas nespēs palīdzēt.
