Zaļeniekos viena no lielākajām iestādēm ir Zaļenieku arodvidussskola.
Zaļeniekos viena no lielākajām iestādēm ir Zaļenieku arodvidussskola. Vēl joprojām tā ir Zemkopības ministrijas pakļautībā, un, kā atzīst skolas direktore Vija Cīrule, pagasts skolai palīdz ļoti minimāli, drīzāk pat nemaz.
Lai gan visa skolas iedzīve ir ministrijas īpašums, to pārvalda arodvidusskola. Pašlaik skola rūpējas par 210 hektāriem zemes, no tiem 27 ha aizņem valsts nozīmes parks; purvi un meži – 67 ha, pārējā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Skolai ir arī govju un nobarojamo cūku ferma, kas tiek izmantota mācībām. No šīs palīgsaimniecības skola nekādu peļņu negūst. Saražotā produkcija pārsvarā tiek izmantota audzēkņu ēdināšanai.
Pašlaik valstī notiek dažādas diskusijas par šāda veida skolām un tās savā paspārnē vēlas pārņemt Izglītības ministrija. Vija Cīrule domā, ka pārmaiņas par labu nenāks. Viņa teic, ka Zemkopības ministrija skolai palīdz, cik vien iespējams, taču ir lietas, kas nav pa spēkam arī viņiem.
Proti, skolas ēka ir kultūrvēstures piemineklis, un pašlaik galvassāpes rada tās fasādes atjaunošana, kā arī dienesta viesnīcas jumta remonts. Tie ir visnotaļ lieli darbi, kam vajag lielus līdzekļus. Skola cer, ka ar ministrijas un dažādu fondu palīdzību šos darbus izdosies paveikt jau tuvākajā laikā.
Saimnieciskās lietas skolas vadībai ir otrajā plānā, galvenais taču ir izglītības iespējas. Skolā mācās 300 audzēkņu no visas valsts – Saldus, Tukuma, Dobeles Bauskas un citām vietām, tikai puse ir no Jelgavas rajona.
Skolā var iegūt šādas profesijas: autoatslēdznieks, mazo uzņēmumu grāmatvedis, pavārs, laukstrādnieks, zemkopis un lauku māju saimniece. Pēdējo divu gadu laikā diemžēl skolai nav izdevies nokomplektēt zemkopju grupu, bet šogad visi mācīties gribētāji atkal tiek gaidīti. Skolas direktore teic, ka, viņasprāt, Zemgalē nu nekādi nevar iztikt bez zemkopja profesijas – šeit taču ir tik daudz zemnieku, kuriem būs vajadzīgi viņu darba turpinātāji. Un ir ļoti svarīgi, lai nākamie saimnieki būtu amatā iemācīti.
Divās skolas mācību programmās ir iekļauta arī vidusskolas izglītība, gan tikai līdz 11. klasei, bet dažās grupās vidējo izglītību vispār nevar iegūt. Taču tā nav problēma tiem, kas patiešām vēlas iegūt papildus arī vidējo izglītību, jo tas ir iespējams turpat arodvidusskolā, kur izvietojusies arī Jelgavas rajona neklātienes vidusskola.
Vija Cīrule skaidro, ka pēc šīs skolas beigšanas bieži vien audzēkņi mācības turpina arī augstskolā. Lielisks piemērs tam ir divas pašreizējās skolas darbinieces, kas pēc augstskolas ir atgriezušās strādāt savā bijušajā skolā. Ir arī jaunieši, kas pēc mācībām arodvidusskolā darbu meklē ārzemēs. Zaļenieku prakse liecina, ka skolas absolventi var strādāt ne tikai ārzemnieku palīgsaimniecībās, bet, nemitīgi izglītojoties, spēj arī darboties lauku tūrisma jomā.
Ir gadījies dzirdēt viedokli, ka lauksaimniecības skolā mācās jaunieši, kas citā skolā vienkārši nav spējuši tikt iekšā. Tāpēc arī daudzi neizvēlas mācības sava rajona skolā, bet gan dodas uz kaimiņu rajona tādu pašu izglītības iestādi, cerot, ka sliktā slava līdzi nenāks. Un tā, dobelnieki mācās Zaļenieku arodvidusskolā, bet jelgavnieki – Apguldē. V.Cīrule spriež, ka šādu situāciju veido psiholoģiskie aspekti un pagātnes ēna. Viņa atzīst, ka visas skolas strādā vienlīdz labi un nepārtraukti arī attīstās, piedāvājot ko jaunu. Tāpēc nav nekādas jēgas pēc arodizglītības braukt 40 un 50 kilometru, turklāt garām tādai pašai pašmāju skolai.
