Lai gan no 1. janvāra stājušies spēkā noteikumi par mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtību, kas paredz obligātu prasību suņu īpašniekiem dzīvniekā implantēt mikroshēmu (čipēt) un reģistrēt Lauksaimniecības datu centra (LDC) vienotajā datu bāzē, ne visi suņu saimnieki to jau izdarījuši. Tikai Jelgava no tuvējām pašvaldībām, kuru policijai uzticēta noteikumu izpildes kontrole, ir iegādājusies speciālās ierīces jeb čipu lasītājus, bet Jelgavas novads to nemaz neplāno darīt, jo uzskata, ka šāda aparāta lietderībai nav pamatojuma.
Izdevies atrast noklīduša suņa saimnieku
Jāatgādina, ka no šā gada 1. janvāra obligāti mikroshēma jāimplantē suņiem, kuri sasnieguši sešu mēnešu vecumu, kā arī pirms viņu pārdošanas, dāvināšanas un atdošanas, ja suns tiek izvests no valsts vai piedalās izstādēs. Tāpat mājas mīlulim jābūt reģistrētam vienotajā datu bāzē (patlaban maksa par vienreizējo pakalpojumu samazināta līdz 3,50 eiro). Šī kārtība ieviesta, lai būtu vieglāk atrast saimnieku, ja suns noklīdis, kā arī pārliecināties, vai dzīvnieks, piemēram, ir vakcinēts pret trakumsērgu. Jāpiebilst, ka par noteikumu nepildīšanu pienākas sods, kas fiziskajām personām var būt no septiņiem līdz 210 eiro.
«Pagaidām pašvaldības policija suņu īpašniekus vairāk izglīto, nevis soda,» raksturo Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve Egita Veinberga. Viņa stāsta, ka policija iegādājusies divas speciālās ierīces datu nolasīšanai no čipa. Tas ļauj efektīvāk risināt klaiņojošo suņu problēmu, kā arī saukt pie atbildības dzīvnieku saimniekus gadījumos, kad tiek konstatēti ar suņu turēšanu saistīti pārkāpumi, atzīst E.Veinberga. Piemēram, šovasar, tā kā suns bija apzīmēts ar mikročipu, pašvaldības policisti dzīvnieku varēja nogādāt pie saimnieka, nevis patversmē. Jāpiebilst, ka pirms aptuveni gada, kad sāka kļūt aktuāls jautājums par mājdzīvnieku čipēšanu, LDC bija reģistrēti 800 Jelgavas suņu, bet patlaban šis skaits sasniedzis 2549.
Sadarbojas ar Bauskas Veterināro centru
Gada laikā sasparojušies arī Jelgavas novada suņu saimnieki, kuri patlaban reģistrējuši 1202 savus mājas mīluļus (iepriekš bija 298). Tomēr suņu laukos varētu būt daudz vairāk. «Ziņas» jau rakstīja, ka tieši lauku suņu saimnieku iebildumi par, viņuprāt, pārāk dārgo un sarežģīto čipēšanas un reģistrēšanas procesu atcēla ieceri noteikumus par mājdzīvnieku reģistrācijas kārtību ieviest jau pagājušā gada vasarā. Piemēram, kāda suņa īpašniece atzina, ka nevar iedomāties, kā dzīvniekam ievadīt mikroshēmu, jo suns nelaižot sev klāt nevienu svešu cilvēku (ģimenes locekļi paši vakcinējot dzīvnieku pret trakumsērgu). Arī nogādāt suni pilsētas veterinārajā klīnikā pensionārei šķita ļoti dārgi un sarežģīti.
«Izvērtējusi situāciju un iespējas, Jelgavas novada pašvaldība nav iegādājusies suņu mikroshēmas lasītāju. Sadarbībā ar pašvaldības policistiem secināts, ka šāda aparāta lietderībai nav pamatojuma. Lai to izmantotu, nepieciešama speciāla sagatavotība un iespēja piekļūt konkrētam dzīvniekam, kura rīcība bieži vien nav prognozējama. Tāpat dzīvnieka īpašnieks, kura suns nav čipēts, lai izvairītos no iespējamās atbildības, ne visos gadījumos būs ieinteresēts sadarboties ar policiju,» atzīst Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone. Viņa norāda, ka pašvaldība noslēgusi līgumu ar Bauskas Veterināro centru, kas nekavējoties reaģē uz policijas informāciju par iespējamiem dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem un veic nepieciešamās darbības – tajā skaitā arī nolasa datus no mikročipa.
Jelgavā jāmaksā arī suņu nodeva
D.Kaņepone piebilst, ka Jelgavas novada pašvaldība nav arī izdevusi atsevišķus saistošos noteikumus par dzīvnieku reģistrāciju un neuzskata to par lietderīgu, jo patlaban ir spēkā Dzīvnieku aizsardzības likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi. Savukārt Ozolnieku novadā tiek izstrādāti grozījumi sabiedriskās kārtības noteikumos, kur tiks iekļautas arī normas par mājdzīvnieku turēšanu, min Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Evita Kairiša. Ozolnieku novads savulaik «Ziņām» atzina, ka pašvaldības policijas iespējas kontrolēt MK noteikumu izpildi ir ierobežotas, jo tai nav tiesību bez pamata pārbaudīt privātīpašumu. Tas nozīmē, ka lielākoties policija pie atbildības var saukt klaiņojošu suņu īpašniekus. Taču, lai gan šī problēma novadā neesot izteikta, gada laikā tiek sastādīti vairāki protokoli par dzīvnieku turēšanas labturības prasību neievērošanu. Patlaban LDC no Ozolnieku novada reģistrēti 546 suņi.
Jāpiebilst, ka ne Ozolnieku, ne Jelgavas novadā suņu īpašniekiem nav jāmaksā nodeva par dzīvnieku turēšanu, kas Jelgavā par suni, kurš sasniedzis sešu mēnešu vecumu, ir seši eiro gadā un jāsamaksā līdz 31. martam. Jelgavas pašvaldība vērš uzmanību: ja suns iegādāts vai sasniedzis sešu mēnešu vecumu pēc 31. marta, nodeva jāsamaksā mēneša laikā proporcionāli atlikušo mēnešu skaitam, ieskaitot dzīvnieka reģistrācijas mēnesi. No nodevas samaksas atbrīvoti I, II grupas un redzes invalīdi, personas, kuru suņi atrodas norobežotā īpašuma iekšējā teritorijā, kā arī valsts iestādes, kuru darbībā tiek izmantoti dienesta suņi. Par saistību neizpildi var izteikt brīdinājumu vai piemērot līdz 100 eiro lielu naudas sodu. Piemēram, pērn nodevu bija samaksājuši 313 suņu īpašnieki, min pašvaldība.
