Manā darba ritmā grūti ir izdalīt atsevišķu nedēļu, jo visas ir savstarpēji saistītas. Lieldienu laika saulainās dienas izmantoju, lai apciemotu krustdēlu Šķibē, kur veldzēju savas dvēseles ilgas pēc dabas burvības.
Manā darba ritmā grūti ir izdalīt atsevišķu nedēļu, jo visas ir savstarpēji saistītas.
Lieldienu laika saulainās dienas izmantoju, lai apciemotu krustdēlu Šķibē, kur veldzēju savas dvēseles ilgas pēc dabas burvības. Katras brīvdienas cenšos apciemot savus tuviniekus, jo augsti vērtēju radnieciskās saites.
Diemžēl darbā saskaros ar to, ka atsvešināšanās ģimenēs rada lielākās problēmas. Arī sociālas. Bieži vien cilvēkam ir vieglāk atnākt pie mums uz Sociālo lietu pārvaldi nekā risināt problēmu pašam, meklēt palīdzību pie radiem. Veci cilvēki ar saviem niecīgajiem ienākumiem cenšas pabalstīt savus nu jau pieaugušos bērnus, kas nemulstot to izmanto. Domāju, daļēji tā ir audzināšanas kļūda, jo dzīve – tas ir darbs. Bez tā sabiedrības progress nav iespējams. Mums nevajadzētu savus bērnus mācīt dzīvot viegli. Visam jābūt līdzsvarā. Jā, tu esi labs, tu esi man vienīgais, taču tev ir pienākumi, tu esi sabiedrības daļa.
Pirmdienu veltīju sev, atceroties, ka esmu sieviete. Atliku malā semināram nepieciešamo grāmatu un ķēros pie sieviešu romāna, kuru dienas laikā arī izlasīju. Guvu emocijas, izjūtas, kas arī manā darbā var lieti noderēt.
Darba diena sākas agri, līdz septiņiem jau ir apskatīta prese, izplānota darba diena, kaut arī jauna informācija to pilnībā var mainīt.
Manos pienākumos ietilpst apmeklētāju pieņemšana, kas bieži vien notiek arī ārpus darba laika. Ja cilvēks ir ienācis manā kabinetā – viņš ir ienācis manā dzīvē. Apmeklētāji ir ļoti dažādi – gan veci cilvēki, invalīdi, gan pēc alkohola smaržojoša astoņu bērnu māmiņa, kas tikko iznākusi no ieslodzījuma, bērni ir «izsijāti» pa dažādiem bērnunamiem. Katram ir savas stāsts, sava sāpe, kas dažreiz diemžēl ir viltota. Grūti tikt skaidrībā, kur patiesība robežojas ar meliem. Taču saskarsmē svarīgi sākt ar pozitīvu attieksmi pret cilvēku. Cilvēkam jātic vismaz vienu – pirmo – reizi.
Ceturtdien piedalījos seminārā par onkoloģisko saslimstību Jelgavā. Vakars beidzās ar skaistu pasākumu Zonta klubā. Biju uzaicināta uz eseju konkursu vidusskolniecēm. Izbaudīju ļoti patīkamu un mājīgu gaisotni.
Sestdien beidzot ķeršos pie grāmatas «Tava emocionālā inteliģence», gūstot profesionālas zināšanas, kas tiks izmantotas seminārā, darbā un arī dzīvē.
