Interneta laikmetā, šķiet, vienā mirklī varam uzzināt par jebkuru notikumu, kas norisinās plašajā pasaulē. Un nereti rodas jautājums – vai tagad dzīve ir ātrāka un viss notiek vairāk un iespaidīgāk? Varbūt vienkārši daudz ātrāk un izteiksmīgāk par visu uzzinām? Egils Jucevičs “Ziņām” sagatavojis apskatu par jūlija notikumiem pagātnē. Ir interesanti palūkoties uz pasauli pilnīgi citā laikmetā.
1843. gada 25. jūlijā mira skotu ķīmiķis Čārlzs Makintošs, kurš, starp diviem kokvilnas audumiem ieklājot kaučuka masu, ieguva ūdensnecaurlaidīgu audumu, no kura šuva lietusmēteļus “makintošus”. Tie izplatīja nepatīkamu smaku, karstā laikā kusa, aukstā sacietēja, turklāt mēteļa dizains nepavisam neizdaiļoja tā valkātāju, bet jaunais gumijotais apģērbs tika izpirkts ar lieliem panākumiem, par to ieinteresējās arī armija. Tas bija pirmais mēģinājums radīt universālu ūdensnecaurlaidīgu apģērbu.
1953. gada 26. jūlija naktī Kubas pilsēta Santjago de Kuba negulēja: visi satraukti klausījās apšaudē, kas atskanēja no militārās pilsētiņas puses. Pulkvedis Fulhensio Batista 1952. gada martā sarīkoja valsts apvērsumu. Drīz pret viņu sākās nemieri, kurus vadīja jauns jurists Fidels Kastro. 26. jūlijā grupa bruņotu patriotu ar Kastro priekšgalā uzbruka armijas kazarmām un centās sagrābt arsenālu, lai iegūtu ieročus nacionālas sacelšanās pret diktatoru sākšanai. Viņi cerēja karavīrus pārsteigt, bet kāds virsniekus bija brīdinājis; dumpiniekus jau gaidīja. Vairāki dumpinieki apšaudē krita, citus sagūstīja un nošāva bez tiesas, pārējos, arī Kastro, arestēja vēlāk un tiesāja. Kastro piesprieda 15 gadus cietuma, bet 1955. gadā amnestēja – Batista uzskatīja, ka viņš vairs nav bīstams. Jaunais revolucionārs pameta Kubu un pārcēlās uz Meksiku, tur organizēja “26. jūlija kustību” un sāka gatavoties jaunai cīņai ar Batistu. 1956. gada 2. decembrī Kastro un grupa cīnītāju ar pārpldītu jahtu “Granma” slepus ieradās Kubā un izvērsa partizānu kustību. Batista cieta vairākas smagas sakāves. 1959. gadā 1. janvārī uzvarējušie Kastro partizāni ienāca Kubas galvaspilsētā Havanā, diktators paspēja aizbēgt, līdzi paķerot 300 miljonus dolāru. Fidels Kastro izveidoja valdību, Kuba kļuva par pirmo sociālistisko valsti Rietumu puslodē, 1959. – 1976. Kastro bija tās premjerministrs, 1976. – 2008. – prezidents, tad atkāpās no valsts vadītāja amata, savā vietā atstājot brāli Raulu. “Comendante” Kastro mira 90 gadu vecumā 2016. gadā.
2002. gada 27. jūlijā pasauli satrieca Sknilovas militārā lidlaukā netālu no Ļvovas notikusī traģēdija. Ap pulksten vieniem dienā aviācijas šova laikā Ukrainas kara gaisa spēku iznīcinātājs “CY–27”, demonstrējot augstākās pilotāžas figūru, tieši virs skatītāju galvām nespēja iziet no virāžas un uzņemt augstumu. Lidmašīna aizķēra koku, kādu brīdi slīdēja pa ļaužu pārpildīto betona skrejceļu, tad aizķēra aerodromā stāvošo lidmašīnu “IL–76”, sāka kūleņot, plakaniski nokrita uz skrejceļa un eksplodēja, izraisot spēcīgu ugunsgrēku. Bojā gāja 77 skatītāji, no tiem 28 bērni, bet 543 guva dažāda smaguma ievainojumus. Abi piloti katapultējās un necieta. Pēc diviem gadiem tiesa pirmo pilotu sodīja ar 14 gadu brīvības atņemšanu (brīvībā viņš iznāca pēc 11 gadiem), otro – ar astoņu gadu brīvības atņemšanu (brīvībā – pēc 2,5 gadiem), bet trīs aviācijas šova vadītāji saņēma četru līdz sešu gadu brīvības atņemšanu. Neviens no viņiem savu vainu traģēdijā neatzina. Kara prokuratūra arestēja arī Ukrainas gaisa kara spēku virspavēlnieku un vēl trīs augstus ģenerāļus, bet kara apelācijas tiesa Kijevā visus atzina par nevainīgiem. Ukrainas aizsardzības ministrs iesniedza demisijas pieteikumu, bet to noraidīja. Par avārijas cēloni tika nosauktas “novirzīšanās no lidojuma uzdevuma un pilotēšanas kļūda”. Mistisku nokrāsu traģēdijai piedod palēninātā video redzamais, ka mirkli pirms avārijas lidmašīna gaisā saduras ar vertikāli lidojošu šķēpam līdzīgu priekšmetu. Daudzkārt fotografētie un filmētie “lidojošie stieņi” ir līdz šim neizskaidrota dabas anomālija, pēc dažu zinātnieku uzskatiem – lodveida zibeņiem līdzīgi plazmas veidojumi. Tie ir no pieciem centimetriem līdz dažu metru gari un var pārvietoties pat ar ātrumu 1000 km/h. Citi lidojošās “debesu zivis” (“Skyfisch”) uzskata par kosmisku dzīvības formu un pat piedēvē saprātu, bet citi uzskata, ka daudzie attēli ir vienkārši kamerai tuvu lidojošu luminiscējošu kukaiņu atstātās pēdas.
1991. gada 28. jūlijā Bosnijas Hercegovinas galvaspilsetas Sarajevas lielākajā sarīkojumu hallē “Zetra“ notika kustības par mieru sarīkots koncerts. Koncerta vēstījums bija aicinājums apturēt tālāku vardarbību – Serbija un Horvātija jau karoja, asiņainās cīņas draudēja pārņemt visu daudznāciju Dienvidslāviju. Koncertā uzstājās pazīstami un slaveni mūziķi – gan grupas, gan solisti. 3000 cilvēku dejoja hallē, vēl 50 000 laukumā tās priekšā. Diezin vai kāds tovakar nojauta, ka jau pēc dažiem mēnešiem karš starp serbiem, horvātiem un bosniešiem, kas vilkās veselus četrus gadus un prasīja vairāk nekā 100 000 dzīvību, atnāks arī līdz Sarajevai, un “Zetra“ kļūs par vietu, kur sakraut līķu grēdas. Sevišķi traģisks bija Srebrenicas musulmaņu iedzīvotāju liktenis. Pilsētas aplenkums un sekojošā iedzīvotāju slepkavošana – lielākā masu slepkavība Eiropā kopš Otrā pasaules kara – visā pilnībā demonstrēja kara brutalitāti.
1958. gada 29. jūlijā ASV prezidents Dvaits Eizenhauers parakstīja aktu par “National Aeronautics and Space Administration” (NASA) – ASV federālās valdības aģentūras, kas galvenokārt atbild par civilām kosmosa programmām, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfēra un ārpus tās, dibināšanu. Ar šo organizāciju ir saistītas visas ASV kosmiskās veiksmes un arī neveiksmes. Aģentūras galvenais birojs atrodas Vašingtonā, tās 2019. gada budžets ir 25,1 miljardi dolāru.
1984. gada 30. jūlijā, aiznesot sešas cilvēku dzīvības, sabruka ekskursantu iecienītais ap 30 metru garais un mazliet vairāk nekā vienu metru platais gājēju tiltiņš pār Krimuldas gravu pie Siguldas. Iepriekšējā naktī bija lijis spēcīgs lietus, un nākamajā dienā, kad uz tilta uznāca 36 cilvēku liela ekskursantu grupa no visām Padomju Savienības malām, tilts sabruka. Ekspertīze vēlāk par galveno avārijas cēloni atzina laika gaitā izrūsējušās troses. 33 cilvēki krita no piecu līdz 15 metru augstuma, seši gāja bojā, daudzi guva smagas traumas. Situāciju vēl traģiskāku darīja gravas dibenā gulošais lietus izskalotais iepriekšējā tilta balsts – divus metrus garš un vienu metru plats betona bluķis. Visas bojāgājušās un astoņas no ievainotajiem bija sievietes.
1965. gada 31. jūlijā dzimusi viena no pazīstamākajām mūsdienu britu rakstniecēm Dž.K. Roulinga (īstajā vārdā Džoanna Mareja). Dāvājusi pasaulei grāmatu sēriju par burvju zēnu Hariju Poteru, viņa acumirklī kļuva populāra un mīlēta visos Zemes nostūros. Ar rakstnieces iztēli un talantu radās vesela pasaule, kura uzreiz kļuva tuva miljoniem lasītāju. Rakstniece dzimusi Čipping Sotberi pilsētiņā Anglijā, viņas tēvs bija inženieris “Rolls – Royce” rūpnīcā, māte – mājsaimniece. Ģimenē bija jaunākā māsa Diāna, kurai sešu gadu vecumā Džoana sarakstīja savu pirmo stāstu. Skolā bija klusa, noslēgta un vienmēr nesusi līdzi Tolkina un Dikensa grāmatas. Pēc izglītības apguves sāka strādāt “Amnesty International”, bet tad šo darbu pameta un pārcēlās uz Mančestru. 1990. gadā, sēžot Londonas vilcienā, viņa skaidri iztēlojās romāna par burvju zēnu koncepciju (ideju viņa iznēsāja jau vairākus mēnešus) un mājās tūlīt ķērās pie rakstīšanas. 1995. gadā pirmais manuskripts bija gatavs. 12 izdevniecības viņai atteica, beidzot viena riskēja grāmatu izdot nelielā tirāžā. Jau drīz sāka nāk balvas, tās nostiprināja Roulingas pozīcijas un grāmatas popularitāti. Nākamās Harija Potera grāmatas burtiski izķēra, viņas honorāri dažos gados izauga par vairākām nullēm. Jau 2004. gadā viņa kļuva par pasaules pirmo dolāru miljardieri, kas to nopelnījis ar grāmatu rakstīšanu. Par ieguldījumu britu literatūras attīstībā viņai piešķirts Britānijas Impērijas ordenis, doktores grāds Hārvardas Universitātē, kā arī Francijas Goda leģiona ordenis un virkne citu balvu. Harijs Poters nav vienīgais Roulingas “gara bērns”, viņa sarakstījusi vēl virkni kriminālromānu un fantastikas darbu.
