«Igaunijā sociālās, ekonomiskās un demogrāfijas problēmas ir līdzīgas kā Latvijā. Kad Latvijas pagastveči tiekas ar Igaunijas kolēģiem, viņiem ir daudz par ko runāt, jo problēmas ir līdzīgas. Kā vēstnieks un igaunis uzsveru, ka mums vairāk kopīga ir ar Latviju nekā ar ziemeļvalstīm, tās ir labas bākas, bet ceļabiedri mums ir Latvija un Lietuva.»Mati Vārmans, Igaunijas vēstnieks Latvijā, «Latvijas Avīze»«Man labpatīkas domāt, ka runa tomēr ir par pilsonisko apziņu, protams, ir atsevišķi gadījumi, lauzta kāja, bet tomēr jau nu var pacelt pēcpusi un aiziet līdz iecirknim, ja uzskati to par vajadzīgu. Savā ziņā tas ir filozofisks jautājums – vai mēs izvirzām par mērķi visiem spēkiem palielināt kvantitāti? Ja cilvēkam valstī notiekošais ir tik lielā mērā vienaldzīgs, ka viņš nevar aiziet līdz iecirknim, tad varbūt labāk, lai viņš neizsakās?»Arnis Kaktiņš, sociologs, par ieceri ieviest balsošanu internetā, «Diena»«Referendumi un vēlēšanas mūs kā sabiedrību ir atkal un atkal ar degunu bakstījuši politikā, izglītojuši, likuši pašiem uzņemties atbildību par svarīgu lietu izlemšanu. To rezultātā mēs kā sabiedrība esam pilsoniski izglītotāki, gudrāki un pašapzinīgāki. Lūk, tādēļ, tieši tādēļ ir tik bezatbildīgi, pat augstprātīgi un bezkaunīgi šobrīd mētāties ar frāzēm, kas liek domāt, ka referendumu iespējas ir jāierobežo – jāapgrūtina parakstu vākšana, jāierobežo referendumā iespējamo tēmu loks.»Dabasdraugs Māris Olte par ieceri ar likumu liegt cilvēkiem atrasties uz ledus, «Latvijas Avīze»
