Jelgavas pašvaldībā uz 65 tūkstošiem iedzīvotāju ir vairāk nekā trīs tūkstoši pieaugušo un vismaz 385 bērni ar invaliditāti. Sociālo lietu pārvaldes (SLP) Sociālās rehabilitācijas sektora vadītāja Irina Bančuka spriež, ka vienai pilsētai tas ir liels skaits, turklāt tam esot tendence augt. Viena no būtiskākajām problēmām ir pieejas trūkums informatīvajām datu bāzēm par pieaugušajiem ar noteiktu invaliditāti, tajā skaitā par bērniem invalīdiem.
Datu bāzi, kurā apzināti Jelgavā dzīvojošie cilvēki ar invaliditāti, SLP sāka veidot tikai pirms dažiem gadiem. Līdz tam ar datiem izlīdzējusi gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, gan Darba ekspertīzes ārstu komisija, bet nu jau vairākus gadus, ņemot vērā Personas datu aizsardzības likumu, šādu informāciju izpaust aizliegts,» skaidro I.Bančuka. Cer uz iedzīvotāju atsaucībuPersonu ar invaliditāti Jelgavā, visticamāk, oficiāli ir vairāk, nekā pašlaik reģistrēts SLP datu bāzē, tādēļ iedzīvotāji, kas zina, ka kaimiņos, radu un paziņu lokā ir kāds cilvēks ar īpašām vajadzībām, aicināti darīt to zināmu pārvaldei, lai speciālisti informāciju var fiksēt un iespēju gadījumā piedāvāt atbalstu. Lai iegūtu informāciju par iedzīvotājiem, pārvaldes darbinieki sadarbojas ar vairākām institūcijām. «Cieša sadarbība mums ir ar kolēģiem no sektora darbam ar ģimenēm un bērniem, kas, dodoties pie ģimenēm, nereti konstatē, ka tur aug arī bērns invalīds un ziņo par to mums. Strādājam kopā ar Izglītības pārvaldi, vecākiem, ģimenes ārstiem, Latvijas Bērnu fonda Jelgavas nodaļu un citām sabiedriskajām organizācijām,» stāsta I.Bančuka. Atpūsties un rehabilitētiesŠogad pašvaldības budžetā 16 tūkstoši latu atvēlēti dažādiem sociālajiem un rehabilitācijas pasākumiem. Daļa līdzekļu paredzēta bērnu atveseļošanās programmām. «Šā gada plānā kā katru gadu ietilpa reitterapijas kurss cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumiem. Šādu desmit dienu rehabilitācijas kursu Jaunķemeros pašvaldība šogad nodrošina desmit pieaugušajiem, kā arī sešiem bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, un viņus obligāti pavada viens no vecākiem. Tās ir ļoti nepieciešamas terapijas nodarbības, tādēļ vecāki izrāda īpaši lielu ieinteresētību,» stāsta Sociālās rehabilitācijas sektora vadītāja. Cilvēki ar smagiem funkcionāliem traucējumiem uz Jaunķemeriem ar specializēto transportu tiekot aizvesti un nogādāti atpakaļ.Nupat no vasaras nometnes Tērvetē atgriezušies seši citi bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. «Ar sociālās aprūpes centru «Tērvete» izveidojusies ļoti laba sadarbība, un mūsu bērni uz turieni devās otro gadu. Tur viņiem tika nodrošināta ne vien atpūta un svaigs gaiss, bet arī radošās nodarbības un rehabilitācijas komplekss pie pieredzējušiem speciālistiem,» skaidro pārvaldes darbiniece. Pilsētas bērni ar invaliditāti regulāri piedalās arī pasākumos, kas tiek organizēti sadarbībā ar bērnu un jauniešu centru «Junda». Šovasar 20 speciālo skolu audzēkņi piedalījās pasākumā «Pamodināsim pavasari», kas tika organizēts nometnē «Lediņi».Pirmo reizi šogad SLP veidotajā rehabilitācijas plānā iekļauta arī ūdens dziedniecība. Minētās procedūras tiks nodrošinātas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem līdz četru gadu vecumam saskaņā ar ģimenes ārstu rekomendāciju. Agrīnās rehabilitācijas kurss plānots jau septembrī. «Jaunākajam bērniņam ir tikai desmit mēnešu. Vecāki ir atsaucīgi un gatavi darīt visu, lai uzlabotu bērnu veselības stāvokli,» stāsta I.Bančuka. Ūdens dziedniecības procedūras bērniem būs iespēja saņemt Zemgales Veselības centrā, un tās apmaksās no SLP budžeta, piebilst sektora vadītāja. Vai nauda būs arī nākamgad?Jelgavā uz 65 tūkstošiem iedzīvotāju vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku ir ar īpašām vajadzībām. SLP darbiniece stāsta, ka visbiežākie invaliditātes cēloņi ir slimības un traumas. Vecāki uzsver, ka rehabilitācija cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem ir ļoti nepieciešama un segt tos no sava maciņa daudzi nespēj. Smagās finansiālās situācijas dēļ pašvaldība pagaidām vēl nesniedz konkrētu atbildi, cik lielā mērā un vai vispār invalīdi un viņu vecāki var cerēt uz rehabilitācijas pasākumu atbalstu arī nākamgad. Skaidrāk tas būšot zināms pēc budžeta izdevumu apstiprināšanas 2011. gadam. Trūkst pieskatīšanas iespēju Bieži vien mamma ļoti vēlas, lai viņas bērns iesaistās kādā pasākumā, bet slimajam dažkārt ir psiholoģiski smagi to pārvarēt un adaptēties citā vidē. «Ir ļoti būtiski nenorobežoties no ārpasaules un pēc iespējas ātrāk iekļaut bērnu sabiedrībā. Esmu priecīga, ka dzīvoju pilsētā, kur šādu bērnu integrācija iespējama jau no pirmsskolas. Bērnudārzā «Rotaļa» mana meita sāka iet no trīs gadu vecuma, kas ļāva viņai atvērties, pierast pie svešiem cilvēkiem, tādēļ tagad nav problēmu iekļauties svešā vidē – meita nebaidās no cilvēkiem, iet un savu iespēju robežās darbojas. Ja tas tiktu sākts desmit gadu vecumā, rezultāti nebūtu tik labi, tādēļ bērnu noteikti nedrīkst turēt slēgtās telpās, bet kopā jādarbojas – tas ir ļoti smags darbs, bet ko tik savu bērnu dēļ nedarām,» atzīst Linda Stepena, kuras meitiņa Herta arī ir ar īpašām vajadzībām. Kā vienu no lielākajām problēmām Linda un citi vecāki min to, ka Jelgavā trūkst centra vai iestādes, kur bērni ar īpašām vajadzībām tiktu pieskatīti, kamēr vecāki ir darbā. Nodibinot biedrību «Kopā», Linda bija gatava cīnīties par īpašajiem pilsētas bērniem un viņu vecākiem, kas savus bērnus nav pametuši, bet mīl un rūpējas par viņiem 24 stundas diennaktī. Pirms gada pēc sarunām ar Izglītības pārvaldi un Jelgavas Speciālo pamatskolu tika rasta iespēja vismaz bērnus ar C līmeņa apmācību skolā pieskatīt līdz pulksten puspieciem pēcpusdienā, lai vecāki varētu strādāt un pēc darba atbraukt viņiem pakaļ. Līdz tam jau dienas vidū bērns no skolas bija jāizņem. «Jauki, ja ir vecmāmiņas, kas var palīdzēt, bet daudziem tādas iespējas nav. Palaist šādu bērnu vienu uz mājām nedrīkst. Vismaz šis jautājums tagad ir atrisināts, un paldies skolai par to,» piebilst Hertas mamma. Viņa uzskata, ka pilsētai vismaz viens centrs ar īpašo bērnu pieskatīšanas iespējām noteikti nepieciešams. Arī nupat atvērto daudzfunkcionālo atbalsta centru vecāki bija iedomājušies citādi – ka tas atradīsies pilsētā, specializētais transports bērnus no izglītības iestādēm atgādātu līdz centram, no kurienes vecāki viņus vakarā varētu paņemt. «Tas būtu milzīgs atvieglojums vecākiem, un zinu, ka daudzi ir ar mieru pat pirkt šādu pakalpojumu, jo jebkura sadzīviska darbošanās ar bērnu, aktivitātes uzskatāmas par sociālo rehabilitāciju,» uzskata Linda. Mamma atzinīgus vārdus teic par sociālās aprūpes centru «Tērvete», kurā jau otro gadu par pašvaldības līdzekļiem augustā atpūtušies un rehabilitējušies septiņi Jelgavas bērni. «Šī vieta un darbinieki nav salīdzināmi ne ar vienu citu. Attieksme, īpašā pieeja un profesionalitāte ir viņu galvenais trumpis. «Tērvetē» rehabilitācija tiek savienota ar pieskatīšanu, un tas bērniem un vecākiem bija milzīgs ieguvums. Kādēļ lai tā nebūtu arī Jelgavā?» jautā Linda.
