Esmu atvaļinājumā, bet pirmdien biju skolā skatīties, kā notiek remonts. Darbi rit raiti – mācību iestāde gatavojas 1. septembrim. Draugu lokā pārrunājām, kā aug un zied puķes, kā veicas dārza darbos. Tā ir mana relaksācijas vieta, kur zied dažādu šķirņu īrisi, dālijas, lilijas. Otrdiena pagāja lielās diskusijās. Biju Rīgā Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības komisijas sēdē, kur spriedām par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību, pedagogu algām. Tad devos uz Jelgavas novada Sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdi, kur runājām par to pašu. Nonācām pie secinājuma, ka Jelgavas novadā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītība jāturpina, to finansējot no pašvaldības budžeta. Trešdiena man bija veiksmīga, jo izdevās vienoties un tikt līdz skolai nozīmīga projekta uzdevumam par sertificētas šautuves izveidi. Mācību iestādē attīstām aizsardzības programmu, bet, ja izdotos uzbūvēt šautuvi, tur varētu trenēties arī mednieki un policisti. Precizēju arī mēbeļu iegādes pasūtījumu dabaszinību kabinetiem, jo skola piedalās ES struktūrfondu finansētā projektā. Pēcpusdienā apmeklēju Jelgavas novada Domes sēdi.Ceturtdienas rītā Jelgavas pilsētas pašvaldībā pārrunājām iespējamo sadarbību izglītībā, bet pēcpusdienā tikāmies ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi. Viņa neko jaunu nepateica, gaidījām precīzāku informāciju, jo iepriekš amatpersonai bijām aizsūtījuši jautājumus par ministrijas darba stilu, finansējumu, darba slodzēm, bet atbildes tā arī nesaņēmām. Dzirdējām tikai, ka ir slikti un būs vēl sliktāk. Ilūzijas zuda, bet labāk, lai ir skaidrība par sliktu nākotni nekā neziņa.Par šo tikšanos novadā spriedām vēl piektdienas rītā, nolēmām nākamnedēļ apbraukāt skolas, meklēt iespējas, kā ar samazināto finansējumu bērniem nodrošināt mācību procesu. Situācija lauku skolās tiešām ir nopietna, jo, piemēram, piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem, paliekot bez logopēda palīdzības, turpmāk var rasties problēmas iemācīties pareizi lasīt un rakstīt. Iespējams, skolu direktoriem būs jāuzteic darbs arī psihologiem un bibliotekāriem, vairs nebūs pagarinātās dienas grupas, vai arī to darba nodrošināšana gulsies uz pašvaldību pleciem. Visu tikai nogriezt, nedomājot, kas notiks pēc tam, – tā ir nesaimnieciska pieeja, nabagu domāšana. Jāmeklē risinājumi, kā iziet no situācijas.Piektdienas rītā mani ļoti iepriecināja kaķi, kas naktī bija noķēruši kurmi, kurš ilgstoši postīja dārzu. Biju iecerējusi braukt uz mežu ogot, taču sāka līt, tāpēc devos uz Valgundes pagasta pārvaldi, lai runātu, kā samazināt budžetu un dabūt naudu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai. Ceru, ka sestdien vai svētdien man beidzot izdosies aizbraukt uz mežu ogās.
