Pasaulē aptuveni pieciem procentiem iedzīvotāju ir dzirdes traucējumi. Katrs simtais cilvēks ir nedzirdīgs. Uz mūsu planētas dzīvo 60 miljoni nedzirdīgu cilvēku, Latvijā apzināts 30 000 cilvēku, kuriem ir dzirdes traucējumi.
Pasaulē aptuveni pieciem procentiem iedzīvotāju ir dzirdes traucējumi. Katrs simtais cilvēks ir nedzirdīgs. Uz mūsu planētas dzīvo 60 miljoni nedzirdīgu cilvēku, Latvijā apzināts 30 000 cilvēku, kuriem ir dzirdes traucējumi.
Viņi ir mums līdzās un dzīvo tādu pašu dzīvi kā ikviens no mums, taču šis dalījums “viņi” un “mēs” ir būtisks šķērslis nedzirdīgo pūlēm kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Nedzirdīgie tāpat kā dzirdīgie bērni mācās skolās, viņiem ir talanti, kas varētu padarīt mūsu sabiedrību bagātāku un daudzveidīgāku, tomēr ikdienā nedzirdīgajiem nākas saskarties ar daudzām, dažkārt pat nepārvaramām barjerām, kas sapnim par pilnvērtīgu dzīvi reti ļauj piepildīties. Viena no būtiskākajām barjerām ir aizspriedums, ka komunikācija ar nedzirdīgu cilvēku ir neiespējama.
Sazināties ir iespējams
Kas gan nav redzējis savā starpā sarunājamies nedzirdīgos, izmantojot veiklas pirkstu kustības un izteiksmīgu mīmiku. Tā ir nedzirdīgo zīmju valoda. No malas ar interesi to vērojam un baiļojamies nonākt situācijā, kad būsim spiesti atrast kopīgu valodu. Tas nebūt nenozīmē, ka zīmju valoda ir vienīgais sazināšanās veids ar nedzirdīgajiem.
Daudz nedzirdīgo māk lasīt no lūpām. Tāpēc, ja cilvēks runā lēni un izteiksmīgi, vienkāršus teikumus bez grūtībām iespējams nolasīt no lūpām. Ja jāizskaidro kāda sarežģītāka lieta, palīgā var ņemt papīru un zīmuli, jo rakstīt prot gan dzirdīgie, gan nedzirdīgie. Nevajag kautrēties! Kaut gan šādi sazināties nav tikpat vienkārši, kā to darīt mutiski, tomēr tā mēs uzzināsim kaut ko vairāk cits par citu un būsim ieguvēji.
Zīmju valodas nozīme bērnībā
Nedzirdīgu cilvēku dzimtā valoda ir zīmju valoda. Ja bērns ar dzirdes traucējumiem piedzimst nedzirdīgu vecāku ģimenē, viņam sazināšanās problēmas nerodas – bērns sazinās ar vecākiem zīmju valodā, apgūstot to tāpat kā dzirdīgi bērni mutvārdu valodu. Līdz ar to bērna attīstība netiek kavēta.
Gadījumā, ja bērns ar dzirdes traucējumiem piedzimst dzirdīgu vecāku ģimenē, viņam rodas grūtības sazināties, tāpēc veidojas informācijas deficīts un zināma intelektuāla aizture, jo komunikācijā ar tuviniekiem bērns nesaņem pamatzināšanas par apkārt notiekošo. Ja ģimenē neprot zīmju valodu, bērns gadiem ilgi ir spiests dzīvot izolētībā, kas kavē viņa emocionālo un sociālo attīstību. Tas rada šķēršļus arī lasīt un rakstītprasmes apguvei skolas laikā.
Dzirdīgi vecāki, kuriem piedzimst nedzirdīgs bērns vēlas, lai bērns runātu, nevis sazinātos zīmju valodā. Viņus biedē doma, ka, sākot sazināties zīmju valodā, bērns nevarēs un nevēlēsies runāt. Šīs bailes ir nepamatotas, jo pasaules pieredze liecina, ka zīmju valoda jau no agrīna vecuma bērnam attīsta sīko motoriku (pirkstu kustības), līdz ar to arī stimulē runas centru. Tāpēc zīmju valoda nebūs šķērslis runātprasmes attīstībai, ja vien bērnam šādas spējas piemīt. Šā iemesla dēļ paralēli runātapmācībai noteikti būtu jāapgūst zīmju valoda, kas nodrošina pilnvērtīgu sazināšanos. Ieguvums būs nenovērtējams – bērns attīstīsies normāli un atbilstoši savam vecumam.
Skolotāji, kas strādā ar nedzirdīgiem skolēniem, ir ievērojuši, ka bērni no nedzirdīgu vecāku ģimenēm nereti ir apķērīgāki un intelektuāli attīstītāki. To var izskaidrot ar faktu, ka viņi auguši un attīstījušies vidē, kur nav traucēta sazināšanās iespēja, šajā gadījumā – zīmju valodā.
Zīmju valodu var iemācīties ikviens: Latvijā ir izveidots Zīmju valodas centrs, kas divreiz gadā organizē zīmju valodas kursus, kurus var apmeklēt ikviens interesents. Tāpat nedzirdīgu bērnu vecāki zīmju valodu var apgūt kursos, ko organizē Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātskola un Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātskola.
Tulks nedzirdīga cilvēka dzīvē
Ja nepieciešams kārtot svarīgus jautājumus un nepareizi saprasts vārds var radīt pārpratumus, piemēram, dodoties pie notāra vai darba devēja, nedzirdīgs cilvēks līdzi ņem zīmju valodas tulku, kas precīzi iztulko teikto. Liels ir šīs profesijas pārstāvju trūkums, kā arī, ka tulku pakalpojumi ir ļoti dārgi. Nedzirdīgiem jauniešiem tāpēc nereti ir liegta iespēja apgūt izvēlēto profesiju. Piemēram, galdnieka, šuvējas, pavāra u.c. vienkāršas profesijas nedzirdīgie var apgūt zīmju valodā, taču, lai piepildītu sapni un kļūtu par diplomētu aktrisi, ir jābrauc uz Krieviju vai Čehiju. Nereti tieši dzirdīgu kursa biedru atsaucība, ļaujot izmantot lekciju pierakstus, nedzirdīgiem jauniešiem rada iespēju turpināt studijas profesionālās un augstākās izglītības iestādēs, kur nav nodrošināts zīmju valodas tulku pakalpojums.
Ja vēlies uzzināt vairāk par nedzirdīgajiem un zīmju valodu, vari rakstīt EFRAIMAM [email protected] vai Latvijas bērnu ar dzirdes traucējumiem vecāku un draugu asociācijai [email protected], tālrunis 7845672.
