Pagājušajā nedēļā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga uzturējās Francijā. Piedāvājam īsu interviju, ko viņa sniedza franču laikrakstam «Le Figaro».
Pagājušajā nedēļā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga uzturējās Francijā. Piedāvājam īsu interviju, ko viņa sniedza franču laikrakstam “Le Figaro”. Intervijā prezidente dalās savās bažās par krievu diplomātisko spiedienu ES paplašināšanās priekšvakarā.
Kā jūs izskaidrojat krievu diplomātiskos uzbrukumus, kas vērsti pret Baltijas valstīm, un galvenokārt Maskavas apvainojumus par krievu minoritātes tiesību pārkāpumiem Latvijā?
Krievi cenšas izplatīt ideju par to, ka mēs esam “mazie briesmoņi”, kurus nevar uzņemt ES. Viņi vēlas paturēt mūs savā aizbildniecībā. Krievija, piemēram, vēlētos eksportēt savus naftas produktus, izmantojot trīs Baltijas ostas tāpat kā padomju laikā. Pašlaik tai vajadzētu iet cauri Primorskas ostai, kas sešus mēnešus gadā ir aizsalusi. Tiek rēķināts vērst pret baltiešiem spiedienu, lai dotu viņiem mācību. Tādēļ arī šīs prasības par labu krievvalodīgo minoritātei Latvijā. Ik reizi, kad ES uzdrošinās runāt par situāciju Čečenijā, un ik reizi, kad NATO atgādina par Stambulas līgumiem, saskaņā ar kuriem Krievija piekritusi izvest savu karaspēku no Gruzijas un Moldāvijas, Krievija “izspēlē” Baltijas valstu kārti. Es jums atkārtoju, ka mūsu valsts padomju laikā piedzīvoja tādu piespiedu rusifikāciju un ka tieši krievvalodīgo slēptā doma bija nodrošināt, lai šīs valsts atbrīvošana nebūtu iespējama. Krievi bija pārsteigti par to, ka Latvija izkaroja savu neatkarību.
Latvija ir nobalsojusi par likumu, kas Krievijas līderiem dod iespēju paust sašutumu, jo piespiež krievvalodīgās skolas 60 procentu mācību nodrošināt latviešu valodā?
Būtu tikai normāli, ja mācības simtprocentīgi notiktu latviski! Šis likums patiesībā saskan ar parlamenta pausto piekrišanu un ar to vēlamies garantēt minoritāšu kultūru aizsardzību. Pamatskolas mums ir astoņās dažādās valodās. Vienīgais šīs reformas mērķis ir vidusskolā ieviest vēl divus mācību priekšmetus latviešu valodā. Nelatviešu skolēnu valodas zināšanas, kārtojot skolas noslēguma eksāmenus, patiesībā ir ārkārtīgi nepietiekamas. Ar šādu līmeni jauniešiem Latvijā nebūs nākotnes.
Krievijas aizsardzības ministrs ir paziņojis, ka Krievija nesapratīšot, kādēļ uz Baltijas zemes nepieciešams izvietot bāzes…
Mēs iestāsimies NATO, un tiks darīts viss, lai garantētu katras dalībvalsts drošību. Izņēmumu nebūs arī atkarībā no kaimiņa iespējamā spiediena.
Vai Baltijas valstis tuvināsies Briselei vai arī saglabās saites ar amerikāņu tropismu?
Austrumeiropa pārāk labi apzinās Savienoto Valstu lomu tās drošības garantēšanā. Tomēr mūsu simpātijas pret amerikāņiem nevajadzētu uztvert kā nepārvaramu pretrunu. Ideja par to, ka viņu rīcībā būtu kāda slepena programma ES sagraušanai, ir mīts.
Vai pēc iestāšanās ES jūsu attiecības ar Krieviju kļūs vienkāršākas?
Mums ir šādas cerības. Tomēr pēdējā laikā notikušie krievu diplomātiskie izlēcieni liecina par pretējo. Krievi atzīstas, ka bija domājuši, ka ES varētu liegt mūsu kandidatūru. Tagad, kad tas nav izdevies, viņi iesnieguši 14 nopietnu nosacījumu.
Vai Parīzes – Berlīnes – Maskavas ass izveide sarežģī jūsu pozīcijas ES?
Mūsu pieredze par Berlīnes – Maskavas asi ir ļoti bēdīga. Uzskatām, ka Francijai par Krieviju ir romantiski priekšstati. Mēs esam piedzīvojuši konkrētu sasaisti ar to. Mūsu priekšstati ir daudz prozaiskāki un arī ciniskāki.
