Lai gan vēl ir daudz neskaidrību, īstenojot novadu reformu, vērienīgas izmaiņas sagaida arī izglītības iestāžu finansēšanas kārtību, jo paredzēts, ka turpmāk nauda sekos skolēnam, nevis izglītības programmai. Tas ļautu pedagogiem arī paaugstināt atalgojumu, bet vienlaikus daudzi (īpaši nelielo skolu skolotāji) varētu zaudēt darbu.
Meklēt izglītības iestāžu tīkla attīstības risinājumus Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju tika uzdots pēc Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda tehniskās palīdzības 2007. gada misijas sniegtā situācijas raksturojuma, kas norādīja uz vairākiem būtiskiem trūkumiem izglītības sistēmā. Tāpēc 2008. gada sākumā ministrijas kopā ar dažādiem sadarbības partneriem izveidoja īpašu darba grupu, kuras mērķis bija analizēt skolu tīkla efektivitāti, izstrādāt priekšlikumus finansēšanas modeļa «Nauda seko skolēnam» ieviešanai un veikt citus pasākumus skolu tīkla attīstībā.Sarūk audzēkņu skaitsSaskaņā ar IZM statistikas datiem 2007./2008. mācību gadā sākumskolās, pamatskolās, speciālajās izglītības iestādēs, vispārizglītojošās dienas vidusskolās un ģimnāzijās zinības apguva 250 941 audzēknis, savukārt šajā mācību gadā skolēnu ir par apmēram 15 tūkstošiem mazāk. Atbilstoši jaunākajiem pētījumiem par demogrāfisko situāciju Latvijā audzēkņu skaits turpinās samazināties līdz 2013. gadam, tāpēc jādomā, kā efektīvāk izmantot līdzekļus izglītībā. Turklāt dati liecina, ka, samazinoties audzēkņu skaitam, skolotāju nav kļuvis īpaši mazāk, un Latvija starp pasaules valstīm izceļas ar ļoti nelielu skolēnu skaitu uz vienu pedagogu (patlaban uz vienu darba likmi ir 6,3 audzēkņi, Eiropā – 11 līdz 14).«Pašlaik izglītības sistēmā nauda seko izglītības programmām, piemērojot attiecīgus koeficientus. Laukos klasē jābūt vismaz astoņiem skolēniem, pilsētā – 15. Ja skaits mazāks, klases jāapvieno. Darba grupā secinājām, ka reizēm esam pārāk izšķērdīgi, finansējot apvienotās klases, kurās pa abām ir vien pieci seši bērni. Turklāt nav īsti godīgi, ja pedagogs, kurš strādā ar 30 bērniem, saņemt tikpat, cik skolotājs par darbu ar astoņiem audzēkņiem,» atzīst Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle, piekrītot finansējuma modelim «Nauda seko skolēnam».Pamatizglītība tuvāk mājāmJaunais modelis ļaus iegūt lielajām skolām, kurās jau raksturīga finanšu līdzekļu efektivitāte. Turklāt paredzēts optimizēt skolēnu skaitu klasē – pamatskolā tas nevarēs būt zemāks par desmit, 7. – 9. klasēs – 14, bet vidusskolās – 20 skolēniem, kas varētu krietni sarežģīt mazo skolu stāvokli. Tomēr darba grupa iestājas par to, ka nepieciešams nodrošināt pamatizglītības ieguvi pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, kā arī diferencēt pieeju optimālā skolēnu skaita noteikšanā un finansējuma novirzīšanā, ņemot vērā teritorijas blīvumu, izglītības iestādē īstenojamo mācību programmu saturu un citus faktorus. «Izvērtējot situāciju, neredzu, ka Jelgavas rajonā vajadzētu slēgt kādu skolu, bet nekad neesmu sacījis, ka visi pedagogi varēs saglabāt līdzšinējo darba likmi,» pauž U.Gāle, norādot, ka turpmāk liela nozīme būs novadu vadībai, kas lems par līdzekļu pārdali izglītības iestādēm, un novada skolu spējai savstarpēji sadarboties.
