Teju, teju būs klāt Ziemassvētki – mirklis, kad ikdienas steidzīgais ritms pēkšņi pazudīs, ļaujot cilvēkiem brītiņu pasēdēt tuvinieku lokā, pārdomāt gadā paveikto un vēl veicamo.
Teju, teju būs klāt Ziemassvētki – mirklis, kad ikdienas steidzīgais ritms pēkšņi pazudīs, ļaujot cilvēkiem brītiņu pasēdēt tuvinieku lokā, pārdomāt gadā paveikto un vēl veicamo. Daudzi Ziemassvētkus gaida ar nepacietību un ilgām, taču tajā pašā laikā ne mazums ir cilvēku, kas šos svētkus vēlas ātrāk aizvadīt. Viņi ar patiesām bailēm domā par vakaru, kad būs spiesti palikt vienatnē ar savām domām un jūtām, jo līdzās nebūs neviena, kas varētu viņus uzklausīt un kopā svinēt svētkus. Visvientuļāk ir būt vienam svētkos.
Ir bezgala daudz cilvēku, kas skaitās iemīļoti plašā sabiedrībā, kam ir sava ģimene un tuvinieki, bet patiesībā nav neviena, kas zinātu vai, kas vēl svarīgāk, vēlētos uzzināt, kā tu jūties.
Mūsdienu cilvēku nepārvaramā tieksme iegūt pēc iespējas vairāk naudas un kļūt neatkarīgiem nenovēršami ietekmē arī viņu attiecības ar tuviniekiem. Aizvien retāk iznāk apjautāties par dienā piedzīvoto, tādēļ izveidojas situācija, ka, mītot vienā mājā, mēs cits par citu neko nezinām. Kad beidzot vēlamies tuviniekam pieiet klāt un apskaut viņu, apjēdzam, ka vienkāršā kustība ir kļuvusi sarežģīta. Neticībā vērojam, ka visi mazie vārdiņi, kas tik ļoti varētu otru iepriecināt, sprūst kaklā kā ciets un pārlieku liels kumoss.
Mēs vairs nezinām, kas un kā ir jādara, lai izrādītu savas rūpes un uzmanību, tādēļ nereti par labāku izvēlamies jau iesākto ceļu un, izmantojot kopējās mitekļa telpas, katrs dzīvojam savā pasaulē, neuztraucoties par apkārtējiem. Ir briesmīgi, ja šāda situācija izveidojas pieaugušu cilvēku attiecībās, taču vēl ļaunāk un arī bīstamāk, ja mūžīgā aizņemtība vecākus attālina no bērniem, kas tik ļoti ilgojas pēc rūpēm un mīlestības.
Mēs šajā pasaulē neesam vieni, ne tikai mums sāp, ja kāds aizmirst apjautāties par garastāvokli vai pašsajūtu. Tādēļ dariet otram to, ko vēlētos saņemt paši. Un, ja jums paliek pavisam bēdīgi, neaizmirstiet, ka te – «Zemgales Ziņu» redakcijā – ir cilvēki, kas vienmēr centīsies jūs uzklausīt un palīdzēt. Nebaidieties izlikt savu sāpi uz papīra – dalīta sāpe ir mazāka. Ja Jūs Ziemsvētku vakarā svecītes eglītē iedegsiet vienatnē, atcerieties, ka Jūs tomēr neesat vieni, Jums esam mēs.
