Ar pusstundas starpību pirmdienas vakarā notika divi satiksmes negadījumi, kuros, saduroties ar automašīnām, cieta velosipēdisti. Pirmais Valgundes pagastā Kalnciema šosejas 13. kilometrā bija traģisks – bojā gāja 1959. gadā dzimis vīrietis. Otrajā negadījumā velosipēdists guva miesas bojājumus, taču atteicās no pretenzijām pret sadursmi izraisījušo autovadītāju. Ceļu policija aktualizē atstarotāju nozīmi gājēju un velosipēdistu satiksmes drošībā.
«Bija jau tumšs, virzienā uz Jelgavu pretī brauca vairākas automašīnas, kuru žilbinošajās gaismās es neredzēju velosipēdistu. Sadursme ar viņu man bija pēkšņa. Domāju, ka esmu sadūries ar meža zvēru, taču, kad izkāpu no automašīnas, sapratu – esmu notriecis cilvēku,» paskaidrojumā policijai vēsta autovadītājs, kas bija iesaistīts negadījumā uz Kalnciema ceļa.
Valsts policijas pārstāvis majors Andis Rozenbahs spriež, ka, visticamāk, autovadītājs netiks sodīts, jo velosipēdists bija pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus, tumsā braucot bez jebkādām gaismām un atstarojošajiem elementiem uz divriteņa un arī apģērba. Atļautais ātrums šajā ceļa posmā ir 90 kilometru stundā. A.Rozenbahs piebilst, ka pēc sadursmes autovadītājs, kā prasīts likumā, tūlīt apstājies, izsaucis policiju un ātro palīdzību, kas diemžēl cietušajam palīdzēt vairs nespēja.
Pēc kritiena ilgi sāp galva
Arī negadījumā, kas pulksten 18.30 notika uz gājēju pārejas Raiņa ielā pie krustojuma ar Pētera ielu, iesaistītais automašīnas «Mazda» autovadītājs teic, ka pēkšņi izbraukušo 1941. gadā dzimušo velosipēdistu nepamanīja. Raiņa iela gan ir apgaismota, taču velosipēdistam nebija vestes, uz riteņiem trūka sānu atstarotāju, ko šoferis varētu vieglāk pamanīt uz gājēju pārejas. Cenšoties izvairīties no piepeši atklātā šķēršļa, autovadītājs iebrauca ceļa zīmes stabā. Taču velosipēdists krita, sasita galvu un sācis ārstēšanos ģimenes ārsta uzraudzībā. Divas dienas pēc notikuma viņam vēl aizvien sāpēja galva.
Aizmugurē braucošās automašīnas vadītājs un pasažiere, kuri pieteicās par satiksmes negadījuma lieciniekiem, minēja, ka velosipēdistu diezgan skaidri redzējuši no apmēram piecdesmit metru attāluma. Viņuprāt, negadījumā iesaistītā automašīna brauca, ievērojot noteikto ātrumu, kas uz šīs gājēju pārejas ir 40 kilometru stundā.
Strīdīga liecība
Jelgavnieks Rolands Klauzis, kas negadījuma brīdī atradās uz gājēju pārejas, teica, ka velosipēdists mirkli pirms sadursmes viņu apdzinis. Tas vedina domāt, ka velosipēdists pārkāpa noteikumus, jo pa gājēju pāreju braucis lielākā ātrumā, nekā parasti iet gājējs – četri līdz pieci kilometri stundā. Cietušais velosipēdists gan noliedz, ka tobrīd uz gājēju pārejas būtu atradies vēl kāds cilvēks.
No 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos paredz, ka velosipēdistam ir atļauts braucot šķērsot ielu vai ceļu pa neregulētu gājēju pāreju. Līdz tam divritenis uz šādas pārejas bija jāstumj pie rokas. Majors A.Rozenbahs spriež, ka minētais satiksmes noteikumu grozījums nav īsti pamatots. «Arī tādos gadījumos, kad gājējam vai velosipēdistam uz pārejas ir priekšroka, obligāti jāpārliecinās, ka ceļš ir drošs. Auto uzreiz nevar apturēt,» saka A.Rozenbahs. Viņš teic, ka Raiņa un Pētera ielas krustojumā vairākkārt notikuši satiksmes negadījumi (pirms divarpus gadiem uz šīs pašas pārejas sabraukts gājējs). Tomēr, viņaprāt, krustojums varētu būt labāk pārredzams, vienīgi braucot pa Pētera ielu virzienā no Zirgu ielas. A.Rozenbahs domā, ka šajā gadījumā sadursmei ir subjektīvs iemesls. Par to, vai autovadītāji vienā vai otrā negadījumā sodāmi, tiks izvērtēts pēc izmeklēšanas ekspertīžu pabeigšanas. Viņš atzīst, ka siltā ziema izvilinājusi uz ielām un ceļiem velosipēdistus, kas citus gadus sezonu sākuši tuvāk pavasarim – gaišākā laikā –, tādēļ autobraucējiem jābūt uzmanīgākiem.
