Pirmo pasaules karu pieminēs ar vēstures zināšanu konkursu un militarizētām sacensībām
Vidusskolēnu konkurss vēsturē un militarizētas jauniešu sacensības latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju vietās – tās bija divas no idejām, ko Jelgavas novada skolu vēstures skolotāji ierosināja Jelgavas novada pašvaldībai. Tā atvēlējusi 1260 eiro Pirmā pasaules kara simtgades pasākumiem.
Pa slapjo un vēl sniegaino meža ceļu Latvijas Kara muzeja filiālē Valgundes pagasta Mangaļos skolēnu brīvlaika beidzamajā dienā bija sabraukuši Jelgavas un Ozolnieku novadu vēstures skolotāji. Viņu mērķis bija ne tikai noklausīties vēsturnieku prezentācijas par Pirmo pasaules karu, bet arī apspriest Jelgavas novada pašvaldības piedāvājumu rīkot Pirmā pasaules kara simt gadu atceres pasākumus. Novada pašvaldības kultūras pārvaldes vadītāja Dzintra Zimaiša stāsta, ka, novads atvēlējis 1260 eiro, taču ir vajadzīgas idejas pārdomātiem pasākumiem. Jelgavas novada Vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Irisa Eidaka ieteica šo naudu izmantot, lai sarīkotu konkursu vecāko klašu skolēniem. Sapulcējušies pieņēma arī Kara muzeja darbinieku ieteikumu decembrī Mangaļos organizēt sacensības, kur skolēni sacenstos šķēršļu joslu pārvarēšanā un citās jomās, kas saistās ar strēlnieku darbību kaujas laukā.
Kara muzeja izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs pastāstīja, ka latviešu strēlnieki Pirmajā pasaules karā ir vienojošs temats gan latviešu, gan arī mazākumtautību skolu jauniešiem. Viņš minēja, ka sacensību dalībnieki balvā varētu saņemt ekskursiju uz Nacionālo bruņoto spēku patruļkuģi «Jelgava». «Ziņām» M.Mitenbergs piebilda, ka Pirmā pasaules kara sākuma atceres plāns tiek apspriests arī Kultūras ministrijā. Tiekot domāts par vēsturnieku konferences rīkošanu, izstādēm. «Taču mēs nevaram gaidīt, kad šo plānu apstiprinās, jo skolas darbā viss jāplāno savlaicīgi,» viņš sacīja.
Pērn Latvijas Kara muzeja apmeklētāju skaits sasniedza 130 tūkstošu, no tiem filiāli Mangaļos apmeklējuši 11 tūkstoši interesentu.
Pirmajā pasaules karā, kas sākās 1914. gada 28. jūlijā un beidzās 1918. gada 11. novembrī, dzīvību zaudēja ap 8,6 miljoniem karavīru un 6,5 miljoni civiliedzīvotāju. Kara rezultāts – sabruka Krievijas un Vācijas, kā arī Austroungārijas un Osmaņu impērijas. Tas Eiropas tautām pavēra apstākļus dibināt jaunas valstis: Čehoslovākiju, Dienvidslāviju, Baltijas valstis, kā arī atjaunot Polijas un Somijas neatkarību. ◆
