Pirms dažām dienām «Ziņas» rakstīja par diskusiju saistībā ar sociālajiem pabalstiem ģimenēm pēc bērna piedzimšanas.
Pirms dažām dienām “Ziņas” rakstīja par diskusiju saistībā ar sociālajiem pabalstiem ģimenēm pēc bērna piedzimšanas. Faktiski viedokļi atšķīrās jautājumā, vai “māmiņu algu” maksāt visiem vienādi lielu (mazu) vai tās apmērs būtu atkarīgs no jaundzimušā mātes iepriekšējo legālo ienākumu apjoma, no kura veiktas sociālās iemaksas. Zināmā konfrontācijas situācijā nonākuši esošie un vēl jo vairāk topošie vecāki, kuru legālais ienākumu līmenis bieži vien atšķiras ne tikai reizēs, bet kārtās mērāmos apmēros. Pret diferencētu izmaksu piešķiršanu lielākoties protestē ģimenes, kuras vairumā gadījumu dzīvo laukos, īpaši tā dēvētajos depresīvajos reģionos. Saprotams, ka viņas nav mierā ar faktu, ka lielāko iespējamo piešķīrumu no nākamā gada valsts budžeta, sadalot pēc diferencētā principa, dabūs ģimenes ar lielākiem ienākumiem.
Pašlaik premjerministrs Indulis Emsis, kurš pēc tikšanās ar vairākām jauno māmiņu organizācijām mainījis savu nostāju par labu diferencētai “māmiņu algu” izmaksai, no nākamā gada budžeta sola atvēlēt 20 miljonus latu. Tā kā pērn valstī dzimuši nedaudz vairāk par 21 tūkstoti bērnu, šķiet, ka budžetā plānotais varētu būt stipri vien nepietiekams. Savā laikā vēl Einara Repšes valdība šim pasākumam solīja 45 miljonus. Kaut gan, ja tā padomā, Dievs ar viņiem, šiem miljoniem. Speciālistiem pašiem būtu jātiek skaidrībā, cik un kam kas pienāktos. Turklāt tādā apmērā, kas izrādītos gana stimulējošs katastrofālās demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.
Šķiet, nedaudz piemirsies jautājums, kas notiks, ja Latvijas pilsētas un āres tiešām sagaidīs neredzēts jauno pilsoņu pieaugums. Turklāt nevis nezināmā nākotnē, bet jau tuvākajos pāris gados. Kad astoņdesmito nogales un deviņdesmito sākuma gados piedzīvojām nebijušu demogrāfisko kritumu, vienkāršākais bija slēgt un izpārdot tukšos bērnudārzus. Līdz tam pastāvošajai kārtībai liela to daļa atradās bankrotējušo uzņēmumu bilancē. Pašlaik noteikts, ka par vietām bērnudārzos jārūpējas pašvaldībai, kas var atļaut savā teritorijā atvērt arī privātos “dārziņus”. Kaut arī valdība līdz šim vēl pabalstu apjomu nav palielinājusi, pēdējos gados Jelgavā novērojams jaundzimušo skaita kāpums. Tiek lēsts, ka vietu pilsētas trīspadsmit bērnudārzos pagaidām pietiek, turklāt nākotnē plānots atjaunot reiz slēgtā bērnudārza darbību Jāņa ielā. Vecāki, kuriem atvases būtu nepieciešams sūtīt uz “dārziņu” pēc dažiem gadiem gan teic, ka pierakstīties rindā uz uzņemšanu var tikai ar grūtībām. Jāatzīst, ka bērnus parasti izvēlas sūtīt uz to bērnudārzu, kurš, vecākuprāt, ir labākais. Līdzīgu viedokli pauž arī pašvaldības speciālisti, kas atzīst, ka rindas sāk veidoties tieši “prestižākajos” pilsētas bērnudārzos. Cik zināms, nekas nav bezizmēra, ieskaitot bērnudārzus. Ņemot vērā pēdējo gadu stabilo tendenci bērnu dzimstībai pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Jelgavā, jācer, ka lēmums par jaunu “dārziņu” izveidi tiks pieņemts laikus, negaidot “pēkšņu” demogrāfisko sprādzienu. Šis apstāklis būtu jāņem vērā arī apspriešanai nodotās Jelgavas pilsētas attīstības stratēģijas autoriem, jo sadaļā, kas veltīta pirmsskolas iestāžu attīstībai, neredz iespējamo valsts atbalsta ietekmi uz demogrāfisko situāciju pilsētā.
Protams, ja par negaidītu “pārsteigumu” neparūpēsies valdība un tikpat ātri kā uzsākusi runas par “māmiņu algām”, tās neaizmirsīs rudenī gaidāmajās cīņās par budžeta apstiprināšanu. Te nu gan vajadzētu turēt premjeru pie vārda. Tautas nākotne nav lieta, ko izmantot kā politisko maksājumu kapeiku.
