Tā nu sagadījies, ka mans dižais paziņa Andrejs mīt Rīgā un Andrejdienas darba laikā telefoniski nav sazvanāms.
Tā nu sagadījies, ka mans dižais paziņa Andrejs mīt Rīgā un Andrejdienas darba laikā telefoniski nav sazvanāms. Taču kādu puķi, labus vārdus un ciešu rokasspiedienu solīdais kungs būtu pelnījis.
Ko darīt? Varētu, protams, rāpties bānī un naski drāzties jubilāra virzienā, taču galvaspilsētā, spriežot pēc preses izdevumos sniegtajām ziņām, ļautiņus pat gaišā dienas laikā, par krēslas stundām nemaz nerunājot, aplaupot un galējot nost bez žēlastības.
Šādi riskēt neuzdrošinājos: ej nu sazini, paliks vēl studenti bez kuratora, un meita bez maizes devēja. Visu prātīgi pārdomājis, Andrejdienas pusdienlaikā brašā solī drasēju līdz iestādei, uz kuras durvīm rakstīts «Telegrāfs». Aizsūtīšu jubilāram vismaz apsveikuma telegrammu ar puķītēm uz vāka, protams.
Minētajā iestādē dāmas mani laipni jo laipni sagaidīja un uzreiz apvaicājās, uz kurieni tad telegrammu sūtīšot.
«Uz Rīgu!» es lepni atteicu, lai taču jaunkundzes zina, ka neesmu vis nekāds nieka vīrs: man ir kontakti ar galvaspilsētas publiku.
Ak, tā nu tad adresāts sūtījumu saņemšot rīt (tas ir, nākamajā dienā) reizē ar avīzēm. Pēc šāda paziņojuma galīgi apstulbis, aizmetu aizpildīto telegrammas veidlapu un metos prom, atpakaļ neskatīdamies. Nokļuvis mājās, uzmeklēju svešvārdu vārdnīcu un tajā izlasīju:
«Telegrāfs sakaru sistēma ātrai (pasvītrojums mans P.S.) ziņojumu tālraidīšanai.»
Nu esmu nesaprašanā. Vai tad tā ir ātra ziņojuma tālraidīšana? Mans paziņa Andrejs apsveikumu vārdadienā saņemtu tikai Arnoldos. Vai varbūt vainīgs manas vārdnīcas salīdzinoši vecais izdevums, un mūsdienu telegrāfs pilda citas funkcijas? Par to būs jādomā tik ilgi, kamēr kāds man telegāfa būtību (un sūtību) saprotami neizskaidros līdz galam.
