«Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderi Imantu Parādnieku intervē Evita Puriņa un Gaitis Grūtups.
«Zemgales Ziņas» sāk publicēt intervijas ar piecu aptaujās vadošo politisko partiju Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderiem. Pirmo iztaujājam Imantu Parādnieku – partijas «Visu Latvijai» līdzpriekšsēdētāju.– Deklarācijā esat norādījis vairāk nekā 600 tūkstošu latu parādsaistības, kas vēlētāju var darīt uzmanīgu. Kas tie par parādiem? Tā ir nauda, kas ieguldīta uzņēmējdarbībā. Viens ir privātais bērnudārzs «Pūcīte» Rīgā, Raunas ielā, otrs – nams Brīvības ielā 173, kura vērtība arī šajos laikos ir ne mazāka kā miljons latu. Līdz ar to mana bilance būtībā ir pozitīva. Krīze radījusi sarežģījumus nama apsaimniekošanā, tomēr savas kredītsaistības varu nomaksāt un tam nebūtu jāizmanto mana deputāta alga.– 9. Saeimas vēlēšanās «Visu Latvijai» startēja neveiksmīgi (ieguva 1,48 procentus balsu – red.). Kāds tam bija iemesls, un uz ko cerat pašlaik?Tā nebija neveiksme. Toreiz partija bija tikko dibināta un augstu rezultātu nevarēja gaidīt. Varbūt pērn pašvaldību vēlēšanās bija iespējams cerēt uz labāku rezultātu. Taču, ja salīdzinām sevi ar tā sauktajām lielajām partijām, kas ieguldīja pusmiljonu reklāmā, tad mums ar tikai 30 tūkstošiem latu rezultāti bija labi. Astoņās pašvaldībās ieguvām 11 deputātu vietu. – «Tēvzemiešu» reitings un vietu skaits Saeimā gājis uz leju. Tā ir ideoloģijas vai cilvēku vaina? Manuprāt, formas neatbilstība saturam. Kad darbi neatbilst vārdiem. Paustā labā griba neīstenojas. Tā ir sistēmiska problēma. Starp citu, kad «tēvzemieši» un LNNK apvienojās, rezultāti bija pat lieliski. Kritums konkrētam politiskam spēkam nenozīmē kritumu nacionālisma ideoloģijai. Nacionālisms pirmkārt balstās uz godīgumu. Kas savas intereses stāda augstāk par kopīgajām, nav nacionālists.Mēs saraujam lupatās mūsu galveno kopīgo vērtību – mūsu valsti. Mūsu uzdevums ir tai dot, lai paši un arī citi varētu saņemt atbalstu. – Kā to panākt?Godīguma likums. To nosaka apziņas līmenis.– Skan skaisti, bet kā jūs, iekļūstot Saeimā un valdībā, mainīsiet apziņas līmeni? Mani pārsteidza, piemēram, fakts, ka Gruzijā trīs mēnešus vispār nebija ceļu policijas. Notika ceļu satiksmes negadījumi, bet cilvēki pacietās, jo Drošības ministrija tika pilnībā izformēta. Pieaicinot ārzemju konsultantus, jaunos darbiniekus sāka vākt no nulles. Igaunijā kaut kas līdzīgs notika deviņdesmitajos gados. Visi padomju laika ģenerāļi, nomenklatūra tika izmēzta, bet salikti jauni un perspektīvi cilvēki. – Vai mēs darīsim tā kā Gruzijā? No pamatu pamatiem jābūvē jaunas lietas. Izglītībā ir papīru kalni un instrukcijas, kas nostādītas kā svarīgākas par to, ko mēs iegūstam no šīs sistēmas. Patriotisms, Latvijas vēstures mācīšana netiek izcelta priekšplānā. Programmas ir jāiekaļ, nevis jāmācās, kā lietot. – Tas drīzāk ir izglītības speciālistu, nevis politiķu jautājums. Un tomēr – kā ierobežosiet nodokļu nemaksāšanu, pateicības ārstiem aploksnēs? Kā sistēmu ieviest dzīvē?Izglītības jomā ir vienkāršāk. Tur ministrijā sēž ierēdņi, kas neizprot lietas būtību. Varbūt ir vajadzīga kāda rotācija, lai cilvēki pastrādā citās vietās, tostarp skolās. – Izklausās ļoti radikāli. Vēlaties veikt tīrīšanu?Laikam tā to var saukt. Varbūt precīzāk – uzdevumu un pienākumu pārvērtēšana. – Priekšvēlēšanu programmā rakstāt, ka strādāsiet pie tā, lai emigrējušie latvieši atgriežas. Kā to darīsiet?Jautājums ir par vidi. Ja cilvēks jūtas šai zemei piederīgs un saredz kaut mazākās perspektīvas, viņš centīsies palikt un nemeklēt labāku vietu. Daudzi aizbrauc, sastopoties ar noraidošu attieksmi valsts un pašvaldības struktūrās. – Drīzāk brauc tādēļ, ka nevar nopelnīt iztiku ģimenei. Kā viņus dabūt atpakaļ?Pie mums pastāvošajai koruptīvajai un birokrātiskajai sistēmai neinteresē cilvēks – ja viņš aizbrauc, mēs paņemsim citu. Ir aktuāls jautājums par šīs sistēmas maiņu, un godīgums šeit ir pirmām kārtām. Mani pārsteidza fakts, ka nekur kūdras ieguves ražotnes vairs nepieder latviešiem. Beļģi mūsu kūdru ved uz Beļģiju, tur bagātina, saliek maisos, tad ved atpakaļ un tirgo «K – Rauta» veikalos. Mūsu zemes bagātības ir privatizētas par kapeikām. Valstiski varēja regulēt, nosakot, ka mēs savas dabas bagātības nepārdodam ārzemniekiem. – Kā to novērst?Valsts šos uzņēmumus var pārpirkt.– Jūs piedāvājat nacionalizēt?Klasiskā nacionalizācija – tu esi ārzemnieks, tātad tev nepienākas – ir neiedomājama. Taču mēs runājam par taisnīgumu, mēs varam nacionālajiem uzņēmējiem radīt labvēlīgākus apstākļus un šos uzņēmumus lēnā garā pārpirkt. Šādu protekcionismu, skaļi nerunājot, praktizē visas Eiropas valstis. Gruzijā cilvēkam lika pierādīt, no kurienes viņam ir tāds uzņēmums, tādi ienākumi, un, ja šo pierādījumu nav, sekoja nacionalizācija. Bet ne jau tāda, ka visu atņem un cilvēks paliek bez nekā, viņam tiek dota alternatīva. Uzņēmējam, kas daļu savu līdzekļu ieguvis nelikumīgi, piedāvā kompromisu – daļu paturi sev un paliec uz brīvām kājām, bet daļu atdali valsts attīstības fondam, no kura finansējam uzņēmumu atgūšanu. – Tas skan ļoti radikāli. Ko darīsiet ar mūsu oligarhiem?Viņiem nāksies kravāt čemodānus, laisties, ja negribēs sēdēt. – Mums ir tiesas procesi, kas velkas gadiem…Tas ir slikti. Mēs visus spēkus metam cīņā, lai pierādītu vainu un panāktu maksimumu. Labāk nosēžamies pie sarunu galda un vienojamies. – Jūs programmā daudz ko solāt, piemēram, māmiņu algas maksāt divus gadus, ilgāk saglabāt priekšlaicīgo pensionēšanos, palielināt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu. Kur ņemsiet naudu?Pašlaik 2. pensiju līmeni atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā neapsaimnieko vispār. Vajadzētu būt ļoti stingriem nosacījumiem, kur pensiju naudu varētu investēt. Kas attiecas uz māmiņu algām un sociālo nodrošinājumu, mana atbilde ir efektīva valsts pārvalde. – Valsts pārvalde jau ir krietni samazināta. Jūs piedāvājat vēl mazināt?Nevis pēc principa nogriezt – tam nav jēgas, būs vēl sliktāk. Domāsim, ka pārvaldi efektivizēt. Ir jādefinē valsts funkcijas, nevis vienu vai otru lietu jāturpina darīt tikai tāpēc, ka visu laiku esam to darījuši.– Kādas funkcijas valstij varētu paņemt nost?Privāta struktūra varētu uzraudzīt vides aizsardzību. Nevis pašvaldības policija nodarbojas ar izmestiem izsmēķiem, bet to veiktu kāda privāta firma. Tāpat Valsts valodas likuma pārkāpumi. Ja par likuma neievērošanu sods būtu 1000 latu…– Gribat «stingrāku roku»? Pieredze rāda, ka, daļu publisko funkciju nododot privātajiem, iznākums ir lielākas izmaksas.Privātās struktūras strādātu efektīvāk. Taču nedrīkst būt tikai rīkstes princips. Latviešiem labāk darbojas burkāna princips. Vēlme maksāt nodokļus jāaudzina ģimenē, skolā. Vajadzētu būt starpībai – cilvēkam, kurš ir maksājis nodokļus, nav jāmaksā par veselu rindu pakalpojumu, turpretī cilvēkam, kurš nav maksājis, jāatver maks. Jo vairāk esmu samaksājis nodokļos, jo lielākai jābūt pakalpojumu paketei. Protams, neatliekamā medicīniskā palīdzība paliktu bez maksas.– Tāda ideja jau reiz bija, bet neīstenojās. Šajā pasākumu rindā iederētos arī progresīvais nodoklis, bet diez vai «tēvzemietis» Roberts Zīle jums piekritīs.Viņi tiešām nepiekrīt, taču zināmu progresivitāti var ieviest arī pie «tēvzemiešu» piedāvātās sistēmas. Piemēram, no algas 1,5 tūkstoši latu nodoklis ir lielāks, bet līdz tai – nemainīgs. Turklāt pie lielākiem nodokļiem tu vari izvēlēties, kādam projektam šo naudu novirzīt.– Pašlaik taču šāda sistēma jau darbojas kā lielas nodokļu atlaides par ziedojumiem veselai rindai sabiedrisko organizāciju. Tas ir labi. Diemžēl shēmošana, kā apkrāpt valsti, darbojas visos līmeņos. Biju pārsteigts, kāpēc akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» 100 tūkstošu no savas peļņas novirzīja ūdens motosportistam Uvim Slakterim, politiķa Ata Slaktera dēlam. Var būt, ka viņš tiešām bija to pelnījis, tomēr jautājums bija jāizlemj citādi. – Piedodiet, bet «tēvzemietis» Emīls Jakrins, kuram tēvs ir liels partijas ziedotājs, sēž padomēs, valdēs un saņem lielu naudu. Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume ielikts uzņēmumu padomēs un saņem milzīgu naudu. Taču jūs ar «tēvzemiešiem» ejat kopā!?Tas ir jāmaina, un to mēs darīsim. Lai cilvēki izvēlas. Lai liek plusiņus un svītro. Balsojiet par tiem, kam uzticaties! – LNT diskusijā teicāt, ka, attīstot biogāzes ieguvi, rastos tūkstošiem darba vietu. Taču katra stacija nodarbina tikai pāris cilvēku.Es domāju divu veidu zaļo enerģiju. Viena, ko ražo, raudzējot labību, kūtsmēslus, otra – dedzinot kārklus. Tur varētu būt krietni uzlabojumi. Piemēram, Lielplatones Jāņa Vintera zemnieku saimniecībā «Līgo» biogāzes elektrostacijā siltums vienkārši iziet gaisā. Taču viņš to varētu piegādāt kilometra attālumā esošajam Lielplatones centra ciematam. Siltuma ražošanai nepieciešamo dabasgāzi mēs iepērkam no Krievijas, samaksājot par to 400 miljonu latu gadā. Pēc mūsu aplēsēm, attīstot biogāzes potenciālu, šo iepirkumu varētu samazināt līdz 100 miljoniem gadā.– «Visu Latvijai!» vāca parakstus par tautas vēlētu prezidentu. Kā šī iniciatīva beidzās?Kad «Visu Latvijai!» attīstīja šo iniciatīvu, medijos parādījās neatbilstošas prezidenta kandidatūras, piemēram, Andris Šķēle. Tas radīja šaubas. Turklāt tiem, kuri bija par šīm izmaiņām, vajadzēja samaksāt divus latus par paraksta notariālu apstiprinājumu. Galu galā savācām ap tūkstoti parakstu. Tautas politiskā apziņa ir augusi, tomēr sabiedrība šai idejai vēl nav nobriedusi. Pilnu intervijas tekstu lasiet www.zz.lv.
