Jelgavas novada dome vakardienas sēdē neizskatīja divus opozīcijas deputātu virzītus lēmumprojektus saistībā ar īpašumu “Daukšas” Zaļenieku pagastā. “Ziņas” jau rakstīja, ka pašvaldība trīs tiesu instancēs zaudēja “Daukšu” īpašniekam Tālivaldim Bratkum, kas 1998. gadā no pašvaldības iegādājās minētās mājas un tām piederīgos 64 hektārus zemes. Pašvaldība pēc nolīgtās firmas “Lagzdiņa un Jēgera juridiskie pakalpojumi” ieteikuma apstrīdēja T.Bratkus labticību un korektumu šajā darījumā.
Jāpiebilst, ka 2014. gada decembrī Jelgavas novada dome pieņēma lēmumu šo īpašumu atpirkt par 1998. gada cenu, kas ir divdesmitkārt zemāka par tagadējo tirgus cenu. Galu galā Augstākā tiesa nolēma, ka Zemesgrāmatai ir jāreģistrē īpašums uz T.Bratkus vārda, bet pašvaldībai ir jāatmaksā ar tiesu saistītie izdevumi.
Viens no opozīcijas deputātu lēmumprojektiem ietvēra ierosinājumu ar tiesvedību saistītos izdevumus regresa kārtībā ieturēt no atbildīgajām pašvaldības amatpersonām un pašvaldības juridiskā pakalpojuma sniedzēja firmas “Lagzdiņa un Jēgera juridiskie pakalpojumi”, otrs – rosināja pašvaldībai paust publisku atvainošanos. Abus lēmumprojektus 18. jūlijā Finanšu komiteja noraidīja un tie tālāk uz domes sēdi netika virzīti.
T.Bratkus tomēr esot noklusējis faktus
Saistībā ar minēto noraidījumu no Jelgavas novada pašvaldības saņemts garš komentārs: “Lai gan pašvaldība atzīst, ka Augstākās tiesas lēmums nemaz nevarēja būt citādāks, argumentācija par tiesvedībā izskatītajiem lietas apstākļiem arvien ir strīdīga.
Ņemot vērā, ka lielā mērā ar tiesvedību saistītie lietas apstākļi sakņojas 1998. gada Zaļenieku pagasta pašvaldības un Jelgavas rajona pašvaldības lēmumos, ar lietas vešanu saistītie izdevumi būtu attiecināmi uz tā laika lēmējvaru. Turklāt pašvaldība arvien pastāv uz vairākiem būtiskiem iebildumiem, ko tiesa nav ņēmusi vērā vai uzskatījusi par mazsvarīgiem – kaut vai to, ka īpašnieks apzināti noklusējis faktus un patiesos motīvus par Zemesgrāmatas atteikumu reģistrēt īpašumu.
Strīds par īpašumtiesībām un kultūrvēsturiskā pieminekļa “Daukšas” apsaimniekošanu aizsākās 2014.gadā un nonāca Jelgavas novada domes darba kārtībā, kad nekustamā īpašuma nodokļa parāda un nelikumīgas būvniecības dēļ pašvaldībai nebija pie kā vērsties – “Daukšas” kopš to iegādes brīža nebija ierakstītas zemesgrāmatā uz jaunā īpašnieka vārda. Līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodokļa parāda (vairāk kā 2800 eiro apmērā) piedziņu bezstrīdus kārtībā pašvaldība nevarēja vērst pret minēto īpašumu, jo tādā gadījumā pašvaldībai tas būtu jāpiedzen no sevis.
Turklāt Valsts kultūras pieminekļa aizsardzības inspekcija 2014. gada septembrī konstatēja, ka T.Bratkus šajā ēkā, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, veic būvdarbus, nesaskaņojot ne ar inspekciju, ne novada pašvaldības Būvvaldi. Ņemot to vērā, Dome ar savu lēmumu tiecās izmantot atpakaļpirkuma tiesības un 2015. gada novembrī rosināja padziļinātu jautājuma izpēti sadarbībā ar Jelgavas tiesas Zemesgrāmatas nodaļu, lai rastu atbildes, kas traucējis T.Bratkum pēc nekustamā īpašuma “Daukšas” iegādes 1998. gadā nostiprināt īpašumtiesības Zemesgrāmatā un jau 16 gadu garumā būt pilntiesīgam tā īpašniekam. Centienos aizstāvēt un pierādīt īpašumtiesības, T.Bratkus iesniedza pieteikumu tiesā 2015. gada februārī. Ar Būvvaldes 2015. gada 9. novembra lēmumu ir aizliegta dzīvojamās mājas, kas ir muzeja ēka, ekspluatācija, tādējādi jau vairāk kā 2,5 gadus muzejs nedrīkst uzņemt apmeklētājus.”
Jēgers: “Vainīgi ir priekšgājēji”
SIA “Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs” pārstāvis Aldis Jēgeris komentē: “Tiesvedība “Daukšu” lietā nebija par šā nekustamā īpašuma atpakaļpirkumu, kā to nepamatoti norāda laikraksts “Zemgales Ziņas”, bet gan par īpašuma tiesību atzīšanu uz to. Tieši pašvaldības 2014. gada 22. decembra lēmums par Īpašuma atpakaļpirkuma tiesību izmantošanu tikai pamudināja īpašuma pircēju Tālivaldi Bratku nostiprināt zemesgrāmatā īpašumu, kuru viņš no pašvaldības bija nopircis jau 1998.gadā.”
A.Jēgeris uzsver, ka T.Bratkus prasības pieteikumā bija norādījis, ka nostiprināt īpašumu zemesgrāmatā viņš nav varējis, jo pašvaldība atteikusies parakstīt nostiprinājuma lūgumu. “Šādus pierādījumus viņš nekad nav uzrādījis, turklāt pārdevuma līgums paredzēja nostiprinājuma lūgumu parakstīt tikai pircējam. Tikai pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā un pašvaldības paskaidrojumu sniegšanas atklājās patiesais iemesls īpašumu nenostiprināšanai zemesgrāmatā – jau minētie Zemesgrāmatas nodaļas tiesneša lēmumi, par kuriem pašvaldība uzzināja tikai 2015. gada novembrī – tātad 13 gadus pēc Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma pieņemšanas un pusgadu pēc tam, kad prasītājs bija iesniedzis tiesā prasības pieteikumu. Šie lēmumi, protams, varēja būt pamats prasības celšanai tiesā, bet T.Bratkus par tiem prasības pieteikumā noklusēja. Lēmumus no Zemesgrāmatas izprasīja un tiesai iesniedza pašvaldība.”
Jelgavas novada pašvaldība līdz ar to arī oponē tiesas pārmetumam par nekonsekvenci tiesvedības laikā un uzsver, ka tās pozīcija pamainījās, noskaidrojot papildus faktus un lietas apstākļus – Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2002. gada 1. oktobra un 2002. gada 1. novembra lēmumā konstatētos likuma pārkāpumus.
Noraidot Finanšu komitejā opozīcijas deputātu lēmumprojektus, Jelgavas novada dome apstiprina, ka izietais tiesvedības process, lai arī pretrunīgi skandalozs no malas, radījis tiesisku pamatu īpašumtiesību sakārtošanai. SIA “Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs” jurists A.Jēgeris komentē, ka “diemžēl tiesiski atrisināt situāciju, kas abām pusēm saistoša jau sen pieņemtos lēmumos un noslēgtos līgumos, nav iespējams ārpustiesas ceļā. Īpašums zemesgrāmatā bija nostiprināms tikai ar tiesas spriedumu. Jāatzīst, ka šajā lietā abām pusēm ir ko nožēlot – “Daukšu” īpašniekam apzināti noklusētas lietas, savukārt pašvaldībai – kā Jelgavas rajona pašvaldības un Zaļenieku pagasta pašvaldības saistību pārņēmējai – prettiesiski pieņemtus lēmumus, kas cilvēkam liedza sakārtot dokumentāciju. Ja kāds vēlas, lai atbildīgās amatpersonas uzņemtos atbildību un kompensētu pašvaldības izdevumus šajā tiesvedībā, tad nepieciešams rosināt jaunu lietu, kas izskatītu 1998. gada pagasta padomes deputātu lēmumus. Uz tiem cilvēkiem gulst arī atbildība prasīt publisku atvainošanos Daukšu saimniekiem.”
Lagzdiņš ar Jēgeru tiesājās trīs reizes
“Daukšu” saimniece Madlēna Bratkus teic, ka minētais pašvaldības paziņojums neveicina tai uzticību. Viņasprāt, fakti atspoguļoti tikai par labu sev. Nekur nav minēts, ka turpat divdesmit gadus Bratkus ģimene par šo īpašumu ir maksājusi nodokļus. Ja jau Lagdziņš ar Jēgeru uzskatīja, ka jautājumu var atrisināt tikai tiesa, tad kāpēc viņiem vajadzēja tiesā zaudēt trīs reizes. Pilnīgi pietika ar vienu,” teic M.Bratkus. Viņa teic, ka ģimenei nebija iespējams noklusēt Zemesgrāmatas tiesneša 2002. gada lēmumu, kas pašvaldībai bija pieejams.
M.Bratkus atzīst: “Ja viss notiks kā plānots, tad 27. jūlijā ģimene saņems zemesgrāmatu, kas apliecina tiesības uz “Daukšām”. Pēc tam plānots uzsākt ēku remontu. Pagaidām viesi tiek pieņemti “Daukšu” pagalmā.”
