Lielā vējā kādā pavasara dienā Jelgavā daudzdzīvokļu māju pagalmā starp Sudrabu Edžus, Raiņa, Katoļu un Akadēmijas ielu vējš aizlauza lielai kļavai divus pamatīgus zarus. Tie apdraudēja gājēju ceļu, kā arī daudzdzīvokļu mājai Akadēmijas iela 16 piederošo teritoriju, kurā tiek novietotas automašīnas. Zīmīgi, ka pats koks vēl aizvien aug uz pašvaldības zemes.
Divu inženieru rēķināto nevēlas apstrīdēt
Cenšoties novērst apdraudējumu, daudzdzīvokļu mājas Akadēmijas ielā 16 dzīvokļu īpašnieku pilnvarnieks Andris Brizgo vērsās pie apsaimniekotāja pašvaldības kapitālsabiedrības “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” (JNĪP) ar lūgumu nozāģēt divus atlūzušos zarus. Tālāk jau JNĪP paskaidro – lai avārijas situāciju likvidētu, izmantots autopacēlājs ar grozu, un darbi notika divas dienas. Par paveikto rēķins dzīvokļu īpašniekiem tika izrakstīts atbilstoši noslēgtajam dzīvojamās mājas pilnvarojuma līgumam. Rēķinā par zaru nozāģēšanu minētā summa 551,98 eiro Akadēmijas ielas 16 dzīvokļu īpašnieku pilnvarniekam A.Brizgo nešķiet palielināta. “Pakalpojuma cenu aprēķināja divas JNĪP inženieres, un es viņu sastādīto tāmi nevēlos apstrīdēt. Vidža kungs (JNĪP pārvaldnieks Juris Vidžis – red.) informēja, ka mums nebūs jāmaksā vienā reizē, bet gan trīs mēnešu garumā,” “Ziņām,” sacīja A.Brizgo, piebilstot, ka agrāk Akadēmijas ielā 16 dzīvoja skolotāji Jansoni, kas jau tad brīdinājuši par bīstamajiem zariem.
Dzīvokļu īpašnieki domā aizstāvēties
Turpretī Akadēmijas ielas 16 dzīvokļa īpašniece Silvija Zemīte uzskata, ka viņas mājai par šo pakalpojumu vispār nevajag maksāt, jo aizlūzušais koks aug uz pašvaldībai piederošas zemes. Arī pašvaldības puse atzīst, ka minētais koks (ošlapu kļava) atrodas uz tai piederoša zemesgabala nepilnus divus metrus no īpašuma robežas. Tas pēc pašvaldības speciālistu domām, deva tiesības A.Brizgo organizēt piegulošās teritorijas uzkopšanu un aizlauzto zaru novākšanu. Tajā pašā laikā pašvaldības pārstāve Ilze Neimane atzīst: “Ja koks aug pašvaldības īpašumā, bija iespējams vērsties Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādē “Pilsētsaimniecība”, bet reāla apdraudējuma gadījumā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Šajos gadījumos atšķirībā no JNĪP par pakalpojumu nevienam nav jāmaksā.”
Dzīvokļu īpašnieku biedrības priekšsēdētājs Ēriks Indriksons uzskata, ka nav pareizi, ja lielākus pasūtījumus apsaimniekotājam vienpersoniski piesaka mājas kontaktpersona, kas gluži cilvēcīgi var kļūdīties. Viņaprāt, ja koks, kas apdraudēja kādu īpašumu, aug uz pašvaldības zemes, godīgi būtu, ja pašvaldība atmaksātu no dzīvokļu īpašniekiem JNĪP pieprasīto naudu. Ē.Indriksons plāno iesaistīties problēmsituācijas risināšanā.
Savukārt Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko informē, ka Ministru kabineta noteikumi Nr.907 noteic pienākumu divas reizes gadā veikt koku lapotņu un sakņu stāvokļa vizuālo apskati un apzaļumojuma ietekmes uz dzīvojamo māju, tās iekārtām un inženiertīkliem un atbilstoši rīkoties, ja tiek konstatēti pārkāpumi vai apdraudējuma riski. Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrijas kompetencē esošie normatīvie akti nenosaka prasības teritorijām, kuras atrodas “ārpus” dzīvojamai mājai piederošā vai piesaistītā zemesgabala. Ja konkrētajā gadījumā ir strīds par koka piederību, proti, par teritoriju robežām, aicinām skatīt Civillikuma noteikumus. Tā, piemēram, tā 974. pants nosaka, ka koks, kas aug uz vairāku zemju robežas, pieder kopīgi tiem kaimiņiem, no kuru zemes tas izaug. Savukārt 975. pants paredz, ka koks, kas stāv pie pašas robežas, pieder tam, kura daļā stumbrs iznācis no zemes, kaut arī tā saknes stieptos kaimiņa īpašumā. Šim kaimiņam nav tiesības nocirst minētās saknes, bet ja tās dara viņa zemei zaudējumus, viņš var prasīt no koka īpašnieka atlīdzību.
