Desmit steru par 23 eiro sterā – par šādu darījumu vienojies jelgavnieks Arnolds Geršmanis, kad pēc sludinājuma laikrakstā sazvanīja kurināmā pārdevēju. Kad pagalmā ieradies mikroautobuss gaidītās kravas mašīnas vietā, privātmājas saimnieks sācis rēķināt līdzi atvestajam. Aizdomas par blēdīšanos apstiprinājās, jo malkas daudzuma aprēķini pircējam un pārdevējam nesaskanēja.
Vedējs apgalvojis, ka ar pirmo kravu piegādājis 3,5 sterus malkas, pēc dažām stundām solījis nākamo. Mājinieki gaidot sakrāvuši atvesto malku. Izmērījuši konstatēja, ka piegādāts tikai mazliet vairāk nekā divi steri.
«Malku tirgo ar visu gaisu!»
Kad A.Geršmanis palūdzis malkas piegādātāju pašu grēdā pamērīt, cik kurināmā atvests pirmajā reizē. liels bija vīra pārsteigums, kad viņam turpināts apgalvot, ka kaudzē atrodas solītais apjoms. «Pārliecinājos, ka viņiem nav sajēgas, kas ir sters! Pārdevēji teica, ka skolā māca – metrs reiz metrs reiz metrs ir kubikmetrs, un tas esot tas pats sters. Sanāk, ka viņi malku tirgo ar visu gaisu!»
Par pirmo kravu piegādātājam A.Geršmanis uzreiz samaksājis prasītos 80 eiro, bet drīz apjautis, ka pārsteidzies. «Nolēmu, ka šādu summu par otru kravu noteikti nemaksāšu,» apņēmās pensionārs. Atbraucis ar otru kravu, malkas vedējs piekāpies, ka abās kravās kopā atvesti tikai seši steri, par kuriem A.Geršmanis norēķinājies.
Nezinātājus, pārdodot malku, viegli apkrāpt, piekrīt LLU Meža fakultātes profesors Leonards Līpiņš. «Vislielākie māņi, ko negodīgi malkas pārdevēji cenšas iegalvot pircējiem, – ka steri ir tie paši kubikmetri. Skaidrs, ka par gaisu neviens negrib maksāt, to lai piegādā par velti,» viņš saka. «Visiem kokmateriāliem, tostarp malkai, izejas mērvienība ir steri jeb kravkubikmetri – tie izsaka, cik lielu telpu aizņem krāvums. Steri ietver ne tikai koksni un mizu, bet arī gaisa spraugas. Grūtākais ir atrast precīzāko pārrēķina koeficientu, kā sterus pārrēķināt cieškubikmetros, norēķinot nost gaisu. Koeficients ir mainīgs lielums, atkarībā no malkas veida, garuma.» Kā norādīts Ministru kabineta noteikumu Nr.922 4. pielikumā atrodamajā veidlapā «Pārskats par enerģētisko resursu iegādi un izlietošanu», pārrēķiniem izmanto šādus vidējus koeficientus: 1 sters = 0,65 m3, bet 1 m3 = 1,54 steri, savukārt 1 m3 = 2,5 beramie m3.
Aprēķināšana – subjektīva
Neapmierinātā pircēja malkas piegādātājs nevēlējās atklāt, kādu uzņēmumu pārstāv. «Pārāk garš nosaukums, lai pa telefonu pateiktu,» viņš komentēja, piebilstot, ka paši pircēji ir apmulsuši par malkas mērvienībām. «Sterus pārrēķinot kubos, piemērojam 0,7 koeficientu un īpaši neskatāmies, ja pircējam sanāk kādu koka gabalu uzdāvināt,» norādīja malkas tirgonis.
Metru garai malkai, kādu iegādājās A.Geršmanis, vajadzētu piemērot koeficientu ap 0,7, piekrīt eksperts L.Līpiņš. Divmetrīgai malkai būtu jāpiemēro ap 0,6, trīs metrus garai – ap 0,55. Labi atzarotai un resnai malkai koeficients ir lielāks nekā greiziem un tieviem stumbeņiem. Līdzās steriem malkas pārdevēju sludinājumos parādās «beramie kubikmetri», taču tajos malku sāk aprēķināt tikai tad, kad tā sazāģēta īsākos nogriežņos, saskaldīta un sagatavošanas procesā tiek sabērta kāda tvertnē.
Taču starptautiskajā mērvienību sistēmā neatrast nevienu no Latvijā izmantotajām kokmateriālu tilpuma mērvienībām, skaidro L.Līpiņš. Malkas tirgus kļūstot arvien aktīvāks, tāpēc viens no LLU Meža fakultātes doktorantiem ķēries pie koksnes tilpuma novērtēšanas metodikas, tostarp pārrēķinu koeficientiem, kas oficiāli nekur netiek regulēti, atklāj L.Līpiņš. «Koksne ir mainīgs lielums, tāpēc to tik grūti aprēķināt, tās tilpumu nosaka pat krāvuma un atzarošanas kvalitāte. Lai vai kā necenstos, vienmēr kokmateriālu daudzuma aprēķināšana ir nedaudz subjektīva. Var piemērot vidējo koeficientu, taču vienā gadījumā pircējs iegūs, citā zaudēs,» uzskata speciālists. ◆
