Ar Viju sastapāmies namu pārvaldē, kur viņa bija ieradusies pēc izziņas, lai varētu kārtot dokumentus īres parāda atstrādāšanai.
Ar Viju sastapāmies namu pārvaldē, kur viņa bija ieradusies pēc izziņas, lai varētu kārtot dokumentus īres parāda atstrādāšanai.
Viņa ir bezdarbniece, dzīvo kopā ar vīru, trīspadsmitgadīgu dēlu un brāli. Abiem vīriešiem gan darbs esot, taču viens pelna 40 latu, un arī otram gandrīz visa alga aizejot ēšanai. Īres, gāzes un elektrības parādus ģimenei ar atstrādāšanu izdodoties samaksāt, bet 460 latu apkures parāds esot bezcerīgs.
Ar «Siltumtīkliem» gan tagad var slēgt dažādas vienošanās par parāda atmaksu ilgākā termiņā, taču Vija par to pat neesot interesējusies:
Kādi tur parāda termiņi! Katru mēnesi jāmaksā kārtējie 25 lati, bet man tos nav, kur ņemt.
Toties viņa cītīgi sekojot visām bezdarbnieka un maznodrošinātā iespējām, sniedzot dokumentus namu pārvaldē, domē, maksājot īri un cerot, ka līdz izlikšanai no dzīvokļa nenonāks.
Mazliet citāds ir viņas vecāku izlikšanas stāsts.
1994. gadā tēvu pirmo reizi operēja. Pēc tam bija vajadzīga vēl viena operācija. Darbā viņš vairs neatgriezās. Māte pensionāre. Brālis tad vēl dzīvoja pie viņiem un pirmo 40 latu parādu samaksāja. Taču viņš tolaik strādāja Rīgā un gandrīz visa nauda aizgāja braukāšanai un ēšanai. Divistabu dzīvoklī īres parāds bija sakrājies 136 lati, bet parāds par apkuri pārsniedza 600 latu. Es jau viņus mudināju, lai kaut vai īri maksā, bet tēvs aiz sarūgtinājuma neko vairs negribēja darīt. «Mēs esam represētie un tagad nonākuši tādā stāvoklī,» viņš bija apvainojies.
Pagājušajā gadā viņi no dzīvokļa ar tiesas lēmumu izlikti. Parāds gan neesot bijis jāsamaksā. Kur tagad dzīvo?
Tēvs aizbrauca uz laukiem. Turpat, kur māte, Cesvainē. Mamma jau uz turieni aizgāja agrāk, bet tēvs pāris mēnešu tur, pāris te dzīvoja.
No Vijas tālākā stāsta parāda krāšanas iemesli atklājas arī no citas puses.
Vecāki Cesvainē atguva denacionalizēto māju. Faktiski divas mājas. Vienu izīrējuši, vienā dzīvo paši. Ir lopi, dārzs, kartupeļi, dārzeņi. Var izdzīvot. Arī mums bija gaļu atveduši. Kāpēc tēvs jau agrāk uz turieni negāja? Negribējās dzīvokli zaudēt.
Darba zaudēšana, dzīvesvietas maiņa dažs pusmūža cilvēks ar šīm lietām vairs netiek galā. Viņš vienkārši gaida, kas notiks. Šajā gadījumā rezultāts vēl nav tas traģiskākais radusies gan palikšana, gan iztikšana. Bet pašvaldības uzņēmumiem un citiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem šīs ģimenes apzinātā vai neapzinātā neuzņēmība izmaksāja kopumā gandrīz tūkstoš latu.
