Ceturtdien un piektdien Jelgavas Tiesa izskatīja bijušās Jelgavas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktores vietnieces Irēnas Auziņas prasību pret Jelgavas CZB par atjaunošanu darbā.
Ceturtdien un piektdien Jelgavas Tiesa izskatīja bijušās Jelgavas Centrālās zinātniskās bibliotēkas (CZB) direktores vietnieces Irēnas Auziņas prasību pret Jelgavas CZB par atjaunošanu darbā.
«Zemgales Ziņas» jau rakstīja (10.07.98.), ka aizvadītā gada jūlijā Irēna Auziņa tika brīdināta par atbrīvošanu no darba. Brīdinājumu viņa neparakstīja, uzskatīdama to par nepamatotu un nelikumīgu.
I.Auziņu atbrīvoja no darba 1998. gada 14. septembrī. Bijusī CZB direktores vietniece vērsās tiesā, lai ar tās lēmumu tiktu atjaunota darbā. Atbildētāju pusi pārstāvēja CZB direktore Aija Nadziņa un juridiskā biroja «Cers» pārstāvis Olafs Cers. I.Auziņa savu viedokli tiesā aizstāvēja pati, jo, kā paskaidroja «Ziņām», advokāta pakalpojumus nevarot izmantot līdzekļu trūkuma dēļ.
Varmācīgi «salaulāti»
1997. gada 1. novembrī Jelgavas Dome un rajona Padome noslēdza līgumu par rajona Centrālās bibliotēkas (RCB) nodošanu CZB valdījumā. Līdz gada beigām darbinieku skaits un bibliotēkas vadība palika iepriekšējie. Par RCB direktori turpināja strādāt I.Auziņa. Tikai ar 1998. gada 2. janvāri 3. bibliotēka (bijusī RCB) nonāca pilnīgā CZB valdījumā ar finansēm un darba vietām.
3. bibliotēkā tika saglabātas septiņas darba vietas. Ar sešiem darbiniekiem tika noslēgts jauns darba līgums. Arī septītā darba vieta palika, taču otrs direktora amats CZB nebija paredzēts. A.Nadziņa tiesā liecināja, ka aiz cieņas pret ilggadējo un pieredzes bagāto bijušās RCB direktori izveidota jauna amata vieta – direktora vietnieks darbā ar pagastu bibliotēkām.
Algu sarakstā Auziņas uzvārds bija kopā ar 3. bibliotēkas darbiniekiem, jo tur viņa turpināja veikt ar pagastu bibliotēku metodisko vadību saistītos darba pienākumus.
Jābrīdina par algas izmaiņām
A.Nadziņas tiesā nosauktais līdzekļu apjoms – 100560 latu, no kuriem algām 53918 latu, – bijis nepietiekams, lai uzturētu piecas pilsētas bibliotēkas. Sākot ar 1. janvāri, noņemtas algu piemaksas, nesamazinot darbinieku skaitu.
I.Auziņa uzskatīja, ka brīdinājums par algas samazinājumu ir jāsaņem mēnesi iepriekš. Brieda konflikts. Rakstiska brīdinājuma tiešām nebija, un CZB direktore piekrita I.Auziņai kompensēt nesaņemto atalgojumu.
Neērts cilvēks
Irēna Auziņa uzskata, ka, atlaižot viņu no darba, notikusi izrēķināšanās:
– Atļāvos daudzos jautājumos kritizēt direktori par nesaprātīgu finansu izlietojumu, par štatu izvietojumu, aizstāvēju Paulīni Bartkēviču, kad viņu nelikumīgi atbrīvoja no darba. Neesmu pirmais nevēlamais cilvēks, no kura direktore atbrīvojas.
Jūlija sākumā I.Auziņa saņēma brīdinājumu par atbrīvošanu no darba, kaut gan no atbrīvošanas datuma – 15. septembra – līdz brīdim, kad viņai būtu iespējams pensijas pārrēķins, bija palikuši trīsarpus mēnešu. Pašreiz viņas pensija nesasniedz 50 latu.
Mistiskais brīdinājums
Rīkojums par darbinieku skaita samazināšanu radies pēc Jelgavas Domes Kultūras un izglītības departamenta direktora G.Kurloviča vēstules, kurā ieteikts bibliotēkā veikt iekšējo reorganizāciju, jo būs jāiztiek ar apstiprināto budžetu, kaut arī tas nenodrošina zinātniskās bibliotēkas attīstību.
– Secināju, ka jārīkojas, – tiesā teica Aija Nadziņa.
Līdzekļu ekonomijas nolūkos tika nolemts no darba atbrīvot I.Auziņu. Šajā laikā direktore izmantoja atvaļinājumu, tāpēc brīdinājuma sagatavošana un pati brīdināšanas procedūra tika uzticēta direktores vietas izpildītājai bibliotekārei Elzai Misterei. Jūnija pēdējās dienās E.Mistere sagatavoja dokumentu, par kuru gan viņa tiesā liecināja visai juceklīgi, īsti neatcerēdamās ne uzrakstīšanas laiku, ne arī tā nosaukumu un būtību.
I.Auziņa brīdinājumu, ar kuru viņu iepazīstināja 2. jūlijā, neparakstīja, jo atzina to par nelikumīgu, tapušu ar atpakaļejošu datumu.
Jāpiebilst, ka jau 28. jūnijā, tas ir, trīs mēnešus iepriekš, bija uzrakstīts rīkojums, ka bibliogrāfe Veneranda Godmane ar 1. oktobri līdztekus pilsētas bibliotēku metodiskajai vadībai sāks veikt arī pagastu bibliotēku metodisko vadību.
Tur informācijas izolācijā
Irēna Auziņa uzskata, ka viņa ne vien netika informēta par brīvajām amatu vietām, kas viņai netika piedāvātas, bet astoņus mēnešus, kamēr strādāja CZB, atradusies informācijas izolācijā.
Jūlijā zinātniskajā bibliotēkā bijusi vismaz viena vakanta darba vieta, taču I.Auziņai nekas netika piedāvāts.
Uz brīvo vietu izsludināja konkursu, kas beidzās 3. augustā, un tika paziņots, ka šajā vietā sāks strādāt cita darbiniece.
Ar pieredzi, bet nepiemērota
Bijusī RCB direktore I.Auziņa bibliotēku darbā ir nostrādājusi 21 gadu.
– Apzinos, ka esmu bibliotēku darbā lietpratēja, pārzinu visus procesus – finanses, grāmatvedību, lietvedību, – teica I.Auziņa.
Tiesu debatēs CZB direktore Aija Nadziņa, raksturojot I.Auziņas kvalifikāciju, vērtēja, ka Sorosa fonda projekta realizācijas laikā 1997. gadā bijusi vērojama ne īpaši liela kompetence.
Zinātniskās bibliotēkas juridiskais pārstāvis O.Cers uzsvēra, ka I.Auziņa Universitātē Filoloģijas fakultātē nav apguvusi vis bibliotekāra, bet gan latviešu valodas un literatūras skolotāja specialitāti.
Atliek tiesas sēdi
Tiesas sēde nebeidzās ne pirmajā, ne otrajā tās dienā. Abas puses liecināja, ka iemeslu konfliktam netrūkst, tomēr argumenti nepilnīgi raksturoja tā būtību.
Tiesas sēdi atlika līdz 16. jūnijam, jo Irēna Auziņa nebija iesniegusi dokumentu, kurā norādīts, cik lielu kompensāciju par darba piespiedu kavējumu viņa pieprasa.
