Kāds jelgavnieks prasīja Domei, lai ierāda vietu, kur ubagot. Es lūgtu Domei ko citu – ļaut pensionāriem nopelnīt kādu latu, lai nebūtu jālūdz pabalsti.
Kāds jelgavnieks prasīja Domei, lai ierāda vietu, kur ubagot. Es lūgtu Domei ko citu – ļaut pensionāriem nopelnīt kādu latu, lai nebūtu jālūdz pabalsti. Tātad es lūdzu ierādīt vietu, kur pensionāriem tirgot pašu dārziņā izaudzētos zaļumus, dārzeņus, puķes. Kādreiz tirgoties varēja Pasta ielā pie garajiem veikaliem. Kad sākās būvēšanās, mūs no turienes izdzīvoja, taču solīja, ka vecajiem ļaudīm vieta tomēr atradīsies. Tagad pašā galā vieta gan ir, taču par to jāmaksā vesels lats. Bet dažs no mums visā dienā to latu nemaz neietirgo – prece taču ir par santīmiem.
