Valsts ieņēmumu dienests plāno dažādos pasākumos izglītot nodokļu maksātājus, informējot par sekām, kādas sagaidāmas, ja maksās «aplokšņu» algas un nemaksās nodokļus.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno dažādos pasākumos izglītot nodokļu maksātājus, informējot par sekām, kādas sagaidāmas, ja maksās «aplokšņu» algas un nemaksās nodokļus.
VID Komunikāciju nodaļas vadītāja Dita Kļaviņa norāda, ka dienesta mērķis ir ne tikai sodīt «aplokšņu» algu maksātājus, bet arī rosināt sabiedrību izprast, ko katrs iegūst, maksājot nodokļus.
«Aplokšņu» algu apkarošanā pašlaik iesaistījušās piecas institūcijas – VID, Valsts, Ekonomikas un Drošības policija, kā arī Valsts darba inspekcija. To speciālisti pirmo reizi vienkopus pulcējušies martā un vienojušies par pasākumu plānu, kā arī par regulāru informācijas apmaiņu un plānu saskaņošanu. Darbs notiekot trijās pozīcijās – vēstulēs informējot iespējamos «aplokšņu» algu maksātājus par to, kas draud, ja nemaksā nodokļus, kontrolējot, kā arī skaidrojot darba ņēmējiem par nodokļu nemaksāšanas sekām. Šo institūciju sadarbība galvenokārt izpaudīsies kā kontroles pasākumi.
Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms atzīst, ka «aplokšņu» algas ir smaga problēma un ir grūti pateikt, no kura gala to efektīvāk risināt. Turklāt inspekcija šajā situācijā nevar palīdzēt, jo parasti oficiāli neko nevar pierādīt.
Faktiski «aplokšņu» algas ir izdevīgas ne vien darba devējiem, bet arī daļai darba ņēmēju, lai gan tieši viņi varētu būt aktīvākie situācijas mainītāji – kad sapratīs, ka nav izdevīgi saņemt algu «aploksnē», domā V.Dūms.
Viņš nepiekrīt pātagas politikai. Līdzšinējie sodi nav bijuši tādi, lai likuma pārkāpējam visu turpmāko mūžu negribētos nemaksāt nodokļus un pārkāpt likumu.
«Aplokšņu» algas ir visai grūti pierādīt. Ir ierosinātas vairākas krimināllietas, taču to izmeklēšanai nepieciešams vismaz gads. VID esot ierobežotas iespējas uzlikt administratīvos sodus. K.Ketners uzskata, ka nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Lai gan tas neesot VID kompetencē, vairāki priekšlikumi ir izstrādāti un iesniegti ministriem.
Viena no cīņas formām ir iedzīvotāju informēšana, sākot informatīvu kampaņu «Neguli! Tevi apzags». Par tās mērķauditoriju izvēlēti darba ņēmēji. K.Ketners uzsvēris, ka ikviens iedzīvotājs, kas nemaksā nodokļus un saņem algu «aploksnē», laupa saviem bērniem iespēju mācīties labās skolās, vecajiem ļaudīm – saņemt normālu pensiju, bezmaksas zāles un ārstu pakalpojumus, viņi «ļauj, lai viņus apzog».
Kampaņa norisināsies līdz gada beigām un izmaksās 3000 latu. Līdz šim nav aprēķināts, kā tā ietekmēs nodokļu ieņēmumus. Publiskās vietās būs izvietoti kampaņas plakāti, kuros redzams krēsls uz trim kājām. Pēc VID domām, cilvēkiem vajadzētu saprast, ka uz deformēta krēsla var sēdēt tikai jaunībā, nevis vecumdienās, turklāt no tā ir viegli nokrist.
***
Ko darba ņēmēji domā par algu «aploksnē»?
Darba ņēmēji uzskata, ka tās ir visai izplatītas, bet savu vietu to apkarošanā nezina. Viņi būtu ar mieru nodokļus maksāt pilnā apmērā.
Pašlaik it kā nekas nav pret to. Bet, tiklīdz sāc domāt, tomēr gribētos mierīgu sirdi un pārliecību.
Tas varētu būt kā pagaidu risinājums. «Aplokšņu» alga nerunā neko labu, tā neliecina par darba devēja stabilitāti un perspektīvu. Domāju, ka ar laiku situācija mainīsies un šiem darba devējiem labus darbiniekus būs grūti atrast.
Protams, labāk, ja nodokļus maksā no visas algas. Iepriekšējā darbavietā man nebija pamata uztraukties, jo nodokļus aprēķināja no pietiekami lielas summas. Pieklājīgu daļu saņēmu tāpat vien. Taču es tomēr to neatbalstu.
Negribētu algu «aploksnē», nav vairs tas vecums, kad vēl nav jādomā par sociālo nodrošinājumu. Ja būtu jaunāka, kā arī ņemot vērā līdzšinējās daudzās pārmaiņas, varbūt izvēlētos algu «aploksnē» un daļu maksātu kādam pensijas apdrošināšanas fondam. Zinu, ka jauni cilvēki latus 40 – 50 mēnesī tam atvēl.
Ja cilvēks ir domājošs, viņam būtu jāsaprot, ka vienā jaukā dienā var izrādīties pilnīgi neaizsargāts un savu «aplokšņu» algu nesaņemt, turklāt viņam nebūs nekāda pamata sūdzēties. Cilvēkiem arī būtu jāsaprot, ka godīgais nodokļu maksātājs ir nevienlīdzīgos konkurences apstākļos ar to uzņēmumu, kas nodokļus nemaksā.
