Zane Lobānova,
geštaltterapeite praktiķe
Manuprāt, viens no smagākajiem zaudējumiem, ko cilvēks var piedzīvot, ir sava bērna nāve. Pēc dažādiem zaudējumiem ir ierasti posmi, ko cilvēks pārdzīvo: dusmas, noliegums, sēras un beigu beigās pieņemšana, taču, zaudējot bērnu, vecāki mēdz iestrēgt kādā no krīzes situācijas fāzēm un nespēj rast izeju, kas sievietēm var beigties ar onkoloģiskām saslimšanām, psihiskiem traucējumiem, bet vīrieši nereti izeju meklē alkoholā.
Piedzīvot bērna nāvi – tas ir kā nomirt pašam. Tas šķiet pretdabiski un nežēlīgi. Sieviete un vīrietis piedzīvo traumu, no kuras var arī nekad neatgūties. Un katrs to pārdzīvo citādi. Nav frāzes, ko pateikt, un nav padoma, ko dot, kad notiek tik traģiski notikumi. Tas, kas var palīdzēt un ko apkārtējie tuvinieki darīt, ir vienkārši būt blakus. Būt blakus un izturēt sāpes kopā ar otru – tas ir lielākais atbalsts, ko dot cilvēkam, kurš piedzīvo tik smagus dzīves mirkļus. Domāju, ka ne katram būs pa spēkam to redzēt un izturēt.
Iespējams, gudrība, kā tikt ar to galā, slēpjas tieši pie bērniem. Viņi neskumst par pagātni vai nākotni, bet dzīvo šodienā. Bērni izbauda to mirkli, kas ir tagad, un izdzīvo to ar pilnu emociju gammu. Īsta traģēdija ir tieši tagad, kad mamma nedod konfektes, īsts prieks, ko pavada kliedzieni, smiekli un skriešana, ir tagad, kad mēs ejam uz cirku! Ja mēs, pieaugušie, tā prastu, iespējams, mums nebūtu tik ilgi jāskumst par pagātni un jādzīvo nākotnei.
Būtiski ir atvadīšanās rituāli – pie mums tās ir bēres, kurās sociāli pieņemami ir raudāt. Šis ir svarīgs moments, kas padara notikumu par reālu. Bieži šim loģiskajam posmam cauri neiziet māmiņas, kuras neilgi pirms dzemdībām zaudējušas mazuli. It kā bērna vēl nebija, ko tad tur apglabāt, reizēm domā sieviete. Taču grūtniecība bija, visas izjūtas bija un arī saikne ar mazo cilvēku eksistē. Bieži sabiedrībā ir pieņemts par šādām lietām skaļi nerunāt. It kā tas nebūtu bijis. It kā bērna nebūtu bijis. Tas nedod iespēju izsāpēt, saprast, kas noticis, un atvadīties. Tai vietā sievietei var parādīties panikas lēkmes un citi traucējumi. Ir pārdzīvojums, kurš nav loģiski noslēdzies, bet karājas gaisā.
