Varaskalpu godībās grūtā laika un vienotības tematika aptverta tā, ka savs prieks no svētku buķetēm arī runātājiem tiek.
Varaskalpu godībās grūtā laika un vienotības tematika aptverta tā, ka savs prieks no svētku buķetēm arī runātājiem tiek. Citādi dienas gaitu allažība vienādiņ pa galvu sadod. Kā stāsta, pat Raiņa dižgars, politikā iemaisījies, cietis no vajāšanas mānijas. Mūslaikos augšām vēl gruntīgāk gaismas pilis jāceļ un tēvzeme jādala. No kā tad Saeimas vecajie tik dikti bīsies, ja naski vienojas valstiskas nebūšanas apvārdot un visādas komisijas kā pilis uzburt? Likumus dodot, «atbildību nesot», Jēkabielā neviens nevaid miris, bet valsts dzimšanas dienai pošas. Viņus vajā darbs. I runas jāraksta, i citam uz varžacīm jāuzkāpj.
Kādai partijiskai identitātei pakaļ dzenoties, «Ceļam» vajadzēja no pedofilijas skandāla veselu komisiju uzradīt? Liberāltiesiskums savā šķīstībā visvairāk rēgojas, kad no realitātes jābēg. Jo kā gan sanāk, ka par galveno komisāru iebalsojās varbūt reiz čekists, bet vienalga sociāldemokrāts Ādamsons? «Ceļa» Inkēna sabiedriskā identitāte tāpat jānoskaidro, bet, viņa nosapņotos valdības pedofilus neredzējis, Ādamsons opozīcijā nosēdēt nevarēs.
Iznāk arī, ka pat komisijas pirmais ideologs Muciņš, kur nu vēl «Ceļa» galvenais Panteļējevs, nevar jēdzīgi paskaidrot, ko un pēc kādiem likumiem Saeimā tagad izmeklē. Panteļējevam neienāca prātā, ka galvenie politiskie apstākļi, ar ko prokuratūrai, protams, jārēķinās, būs pati komisija. Nav arī skaidrs, cik komisāriem pieteiksies tādu ķerto, kuri negribēs liecināt anonīmi, bet anonīmas liecības, kā zināms, īsti par pilnu ņemt tomēr nevar. Tādēļ Panteļējevam tūlīt vajag uzcept vienu likumu par komisijām, un viss būs pēc likumiem. Labi gan tāpat jau ir. Ja komisāri tikai ģiedīs, kādu dziesmu Ādamsons lieciniekiem zem četrām acīm dzied, atbildībā par izmeklēšanas rezultātiem jāmokās nebūs. Bet, liecības juridiski pareizi noformējot, lieciniekiem, protams, mute pati atvērsies.
Vai nu Ādamsona komisija ar prokuratūras uzraudzīšanu mierā liksies, ja ģenerālprokurora Skrastiņa morālajai aprūpei pati prezidente pieteikusies. Jo no Satversmes izriet, ka Skrastiņam valsts galvai jāatskaitās par atklājumiem valstisku cūcību jomā, un šis nu esot tas gadījums. Kā nu ne, ja reiz skandālā iemaisīts kāds no prezidentes kancelejas, kā apgalvo, ne vairs kāds Ādamsons, bet prokuratūras amatpersonas.
Vai tik arī prezidentei nebūs pielipusi vajāšanas mānija? Kas liedz sagaidīt, kamēr prokuratūra no versijām pāries pie slēdzieniem, un, ja vajadzēs, ierosināt papildu izmeklēšanu? Ja arī tiek pratināta viena kancelejas štata vienība, kanceleja augšpēdus neapgāzīsies. Tā ka nevajadzētu. Un, ja premjers «Panorāmā» ne gluži kā džentlmenis atgādina visiem zināmo, ka uz prezidentes pili dažs pārcēlies no apskandelētās miseņu aģentūras, dikti apvainoties nevajadzētu. Nebūs īstā reize etiķetei. Labi, ka prezidentei rūp pārbaudīt Skrastiņa mugurkaula izslavēto cietumu, bet, nedod Dievs, to pašu pavēlēt Saeimas dižvīriem, kas Ģenerālprokuroru gana bezjēdzīgi dunkājuši un, bezmugurkaulnieka līderētā komisijā sasēdušies, to turpinās pa trim. Jeb varbūt prezidenti sabaidījis Grīnblata un Požarnova «Tēvzemes» sauciens pēc sadarbības, jo, redz, tā pati «Tēvzeme» Vairu Vīķi-Freibergu visaugstākajā krēslā sēdinājusi.
Laikam jau privatizācija Latvijas tēlu veido mazāk, ja reiz šajā sakarā par atklātajām cūcībām prokuratūrai nav jāatskaitās. Turpretim trīsdesmit piecas opozīcijas galvas, kā jau ierasts, ātri sagāja kopā un izdomāja, ka «prihvatizētā» kroņa manta atkal ir vienas komisijas vērta. Nezin kā deputāti domā privatizācijas papīru kaudzēs gremdēties, ja tās pārcilāt vien līdz Saeimas pilnvaru beigām laika neiznāks. Zinām arī, ka «Latvenergo» trīs miljonus deputāti vēl šobaltdien meklē un par to labprāt klusē. Jaunas okšķerēšanas apsēsti, kreisajie uzdodas par Bojāra korupcijas – kas vispār esot pozīcijas nopelns – apkarotājiem.
Vēl vienam komisijas vanckaram dzimstot, izmeklēšana parauj arī Kristiānai Lībanei līdzīgos, kuri parlamentāri saimnieciskas izmeklēšanas sakarā principā esot pret, bet citādi principā balso par. «Ceļš», par kura nopelniem tēvzemes dalīšanā Privatizācijas aģentūrā (PA) no sākta gala un Satiksmes ministrijā (SM) arī daudz atbild Naglis un Gorbunovs, malā taču nestāvēs. Lībane nopūšas un frakcijas vārdā paziņo, ka opozīcijas idejisko absurdu loģiskos izmeklētāju retrospektīvās refleksijas paplašināšana. Vajag ņemt un revidēt nevis vienu pašu «Kuģniecību», kā galvoja opozīcija, bet itin visus objektus, kam vien ar privatizāciju sakars. Pēc «Ceļa» loģikas no tā tātad izriet, ka turklāt arī privatizētājus subjektus. Tādējādi parlamentārās izmeklēšanas bezjēdzības kalngals sasniegts un prihvatizācijas jaunais cēliens sācies.
Ne jau Lībanes «Ceļš» no lemšanas pie izmeklēšanas vedīs, bet tādi ceļi, kas ap Ventspils tranzītkanāliem vijas un PA vai SM tikai krustojas. Par partiju interešu sfēru krustošanos varam tikai nojaust. Atcerēsimies, kā, šovasar par «Kuģniecības» privatizācijas noteikumiem lemjot, valdība un koalīcija šūpojās. Cik nu strauji jūras slimība progresēs, tagad būs atkarīgs arī no «prihvatizācijas» subjektu un objektu revidēšanas. Taču visticamāk, ka gan valsts pedofilu, gan izsaimniekotāju fundamentālās medības noorganizētas, lai prokuratūrai un valdībai pakļautie revizori nemedītu tur, kur izmeklēšana tiešām nepieciešama un, paldies Dievam, jau sākusies. Zorgevica Latvijas Dzelzceļā, Lemberga un Multinorda Kālija parkā un tā tālāk. Un ne jau opozīcija visvairāk no tā baidās.
Vistrakāk būs, ja izmeklēšanas formālais gājiens nebūs atsevišķu pelēko kardinālu rokāde, bet reāli masveidīga otrreizējā privatizācija. Nekāda krīze, īsts bardaks tad iestāsies pavisam noteikti.
Dīvaini, ka varas kuluāros daudz runā par Šķēles aiziešanu. Tak ne jau pensijā, bet atpakaļ pie «AveLat», ko, jādomā, tagad revidēs. «Sociķu» Salkazanovs, radio ēterā darbaļaudis referendumam vervējot, par pensiju grozījumiem jo gudri izsakoties, pareģo darbaļaužu uzvaru un valdības krišanu. Ka tik nekrīt ar. Maz kas liek Šķēlem reiz izšķirties, vai mīlēt māti – paša naudu –, vai meitu – valsti. To uzzināsim drīz. Pārējie šķēles sen jau ir izšķīrušies.
