Svinīgā gaisotnē, klātesot pilsētas mēram, vakar tika sveikti četri jelgavnieki, kas izlēmuši par labu Latvijas pasei, veiksmīgi izgājuši cauri naturalizācijas ratam un ieguvuši mūsu valsts pilsonību.
Pēdējo gadu statistika rāda, ka joprojām bez piederības zīmes kādai valstij Latvijā mīt ap 300 tūkstoši iedzīvotāju. Katram savi iemesli, kāpēc daudzi, kaut arī Latvijā dzimuši, auguši un mūžu nodzīvojuši, vēl nav paspējuši apliecināt lojalitāti šai zemei, iegūstot karmīnsarkano pasi. Kādiem vairāk nekā 20 gadu bijis par maz, lai attaptos no pēkšņās «pamošanās» citā valstī. Citam Latvijas pilsonības neesamība ļauj brīvi apciemot radus un draugus plašajā Krievijā. Daži aizbildinās, ka vairs nespēj ielauzīties latviešu mēlē un smadzenes neņem pretī Latvijas vēstures faktus, Satversmes pantus un himnas vārdus. Taču kādam nepilsoņa jeb ārzemnieka (alien – angļu. val.) pase ir varens karogs politiskā cīņā ar saukli «Mūs apspiež! Nāciet glābt!». Aptuveni tādiem vārdiem laikā, kad tika anektēta Krima, vienā no kaimiņzemes propagandas kanāliem uzstājās kāds Latvijas nepilsoņu aktīvists, ar putām uz lūpām žēlodamies, kā «alien» statusa dēļ zaudējis darbu un teju katru dienu piedzīvo nepanesamas vajāšanas.
Tomēr gribas ticēt, ka šādi «cietēji» nepilsoņi Latvijā nav vairākumā. Drīzāk virsroku guvusi neizlēmība un klusa cerība sagaidīt vieglākus laikus, kad neprasīs visādus eksāmenus. Tāpēc arī Latvijas «ārzemnieki» tik naski nemetas rindā pēc Krievijas pases, ko kaimiņzeme, solot lielākas pensijas un pabalstus, bez īpašiem nosacījumiem dāsni sākusi dāļāt. Gluži kā sajutusi siltas segas stūri, tā mēģina Latvijas nepilsoņus vilkt uz savu pusi. Vai tāpēc nebūtu jāsarosās arī mūsu par integrāciju atbildīgajiem? Pērn naturalizēto pilsoņu skaits bija otrs zemākais 18 gadu laikā (1732 iedzīvotāji). Varam paši rēķināt, kāda tā ir kripatiņa no 300 tūkstošiem nepiederīgo. ◆
