Cilvēks no paša pirmā līdz pašam pēdējam elpas vilcienam ir saistīts ar budžetu. Un tajā, kā zināms, «naudas ir tik, cik ir».
Cilvēks no paša pirmā līdz pašam pēdējam elpas vilcienam ir saistīts ar budžetu. Un tajā, kā zināms, «naudas ir tik, cik ir». To, kas bija vairāk, ievāca «Banka Baltija» un citas līdzīgas firmas un joprojām turpina ievākt to likvidatori. Tāpēc daudziem robi personiskajā budžetā jālāpa pie atkritumu tvertnēm.
Mēs, iegādājoties preci, maksājam arī tās cenā iekalkulētos nodokļus, kas nav mazāki par pusi no preces vērtības. Cik no tā ienāk valsts kasē?
Valdības vadītājs nesen sacīja, ka puse no patērētās gaļas esot kontrabandas prece, ka no aizrobežas tekot arī spirta «upes». Šādos apstākļos cilvēki aizvien biežāk sāk savu rocību salīdzināt ar to, kāda tā bija padomjlaikos. Un bija labāka, lai gan no padomju varas atteicāmies tāpēc, ka tā nevēlējās valsts resursus izmantot sabiedrības interesēs…
Šajos, jaunajos laikos, plaisa starp «biezajiem» un «reņģēdājiem» kļūst aizvien platāka. ANO pārstāvniecība pētīšot, kā tad īsti tie «reņģēdāji» dzīvo, laikam jau šo ēdamvielu popularizēs citās valstīs.
Padomju vara savas neizdarības sedza ar naudas drukāšanu budžetam, nevis ar preču ražošanu sabiedrības vajadzībām. Tagad to pašu panāk ar bezdarbu, tā pazeminot sabiedrības pirktspēju un budžeta ienākumus, panākot precēm pilnus veikalus.
Aizvadītajos neatkarības gados ir notikušas daudzas man neizprotamas lietas. Piemēram, sekmīgi strādājošā Latvijas kuģniecība spēja daudziem aizdot desmitus miljonus latu, bet tagad tā strādā ar zaudējumiem un par pusvelti jāatdāvina aizrobežu firmām.
Savulaik latvieši sāka braukt uz Lietuvu iepirkties un šos braucienus nekādi nevar beigt. Arī lietuvieši brauc uz Latviju tirgot savas mantas. Un mūsu naudiņa aiziet pār robežu. Cik tāda nepatriotiska iepirkšanās kaitē Latvijas interesēm?
Rajona divu lielāko pagastu Ozolnieku un Cenu budžetu kopsumma ir vienāda ar Saeimas plenārsēžu zāles rekonstrukcijas izmaksām. 8000 iedzīvotāju intereses pret simts darba vietu pārkārtošanu.
Politiski represētie savulaik prasīja: «Kas labāks ienaidnieks vai pašu vēlēta valdība?» Es piebildīšu: «Dieviņ, sargā mani no draugiem, ar ienaidniekiem es pats tikšu galā!».
