Vecāki jau droši vien zinās, ka viena no biežākajām saslimšanām bērnu vecumā ir alerģija.
Vecāki jau droši vien zinās, ka viena no biežākajām saslimšanām bērnu vecumā ir alerģija. Tā var būt pret visu: pārtiku, kaitīgām vielām gaisā. Ir arī kontaktalerģija (spilgts piemērs ir zīdaiņu dermatīts no autiņiem, un pamperiem). Šoreiz vecāku uzmanību pievērsīšu pārtikas alerģijai, kas patiesībā nemaz nav no pārtikas.
Īstā pārtikas alerģija ir kādu konkrētu pārtikas produktu nepanesamība, kad organisms pret nevēlamo vielu veido antivielas, t.i., attīstās imunoloģiskas reakcijas. Īstā pārtikas alerģija ir tikai 5 – 10 procentos gadījumu.
Savukārt, pat līdz 25 procentiem gadījumu ir alerģijai līdzīga organisma reakcija pret pārtikas produktiem pievienotajām bioaktīvajām vielām – emulgatoriem (apzīmē ar burtu E un cipariem), konservantiem, antioksidantiem, garšas stabilizatoriem, sintētiskajām garšvielām un krāsvielām, skābinātājiem un saldinātājiem u.c. Šīs ir ļoti agresīvas vielas, kas lielā koncentrācijā būtu indes! Tāpēc bieži mūsu iedomātā alerģija patiesībā ir reakcija pret ķīmisku vielu – kā viegla saindēšanās. Nu, piemēram, ja cilvēki apēstu tējkaroti veļas pulvera, daudziem būtu gan izsitumi, gan ādas nieze, nezinātāji sacītu – izteikta alerģija. Taču patiesībā tā būtu saindēšanās.
Tāpēc visiem vecākiem, īpaši tiem, kuru bērni ir alerģiski, es sirsnīgi iesaku pavērot, ko bērns ēd: kas rakstīts uz katra pārtikas iepakojuma (sākot ar konfektēm un cepumiem, beizot ar margarīnu), un izslēgt no bērna uztura tos produktus, kuri satur minētās krāsu, garšas u.c. uzlabotājvielas. Redzēsiet, ka pazūd arī iedomātā alerģija.
Aelita Plinta, Jelgavas rajona poliklīnikas sertificēta pediatre Tālrunis 3084004, mob. 9277393.
