Kā citādi kā par mēģinājumu apiet likumu lai sauc Jelgavas Domes radošo risinājumu dienesta auto nodokļa problēmai. Ja reiz tas liedz izmantot automašīnas privātām vajadzībām, ātri vien tika atrasts cits variants – nosaukt šo, visticamāk, vairākus desmitus kilometru garo ceļu nevis uz mēra, viņa vietnieku un izpilddirektores mājām, bet gan automašīnas aiztransportēšanu uz tās oficiālo stāvvietu. Viss pareizi – privātām vajadzībām mašīnas vairs izmantotas netiek, tāpēc nav pamata nedz maksāt jaunieviesto dienesta auto nodokli, nedz atlīdzināt pašvaldībai naudu par šajā ceļā iztērēto degvielu. Kā sauc, tā atsaucas. Domes atrastais risinājums ir tikpat absurds kā valdības lēmumi, kas šo situāciju radījuši. Ar vienu roku kaut kas tiek aizliegts, ar otru atļauts un aplikts ar nodokli. Acīmredzot valdība tik intensīvi meklē jaunas āderes budžeta piepildīšanai, ka lēmumu kvalitāte un diemžēl arī pašu gods paliek otrā plānā. Atceramies taču nupat jelgavnieku atklāto dīvainību saistībā ar otru jaunievedumu – mājokļu nodokli. Likums, kas nu tikšot steigā labots, paredzēja to maksāt arī par šķūnīšiem un garāžām, ja vien iepriekš nav rakstīts speciāls iesniegums. Acīmredzot nodokli Jelgavas amatpersonām tomēr nāksies maksāt, jo Finanšu ministrija nupat izdomājusi izeju no pašu radītā labirinta. Taču gandrīz droši var teikt, ka šie nebūs vienīgie gadījumi, kas apliecinās – gribēts labāk, bet sanācis kā vienmēr. Diemžēl brīžam traģikomiskā varas vīru mocīšanās, pieņemot katra naudas maku ietekmējošus lēmumus, nevairo sabiedrības vēlmi tos apzinīgi un likumpaklausīgi pildīt.
