Vide. Vieta, kurā dzīvojam. Dzīvojam? Varbūt pavadām laiku no gultas līdz darbavietai? Atkal gaidām kārtējo Pasaules vides dienu.
Vide. Vieta, kurā dzīvojam. Dzīvojam? Varbūt pavadām laiku no gultas līdz darbavietai? Atkal gaidām kārtējo Pasaules vides dienu. Pasaules sabiedrība tā nolēmusi – tas notiek vasaras plaukumā – 5. jūnijā. Pareizāk būtu sacīt, ka pasākumi veltīti videi kopumā (ne tikai tai, kurā dzīvo “homo sapiens” jeb saprātīgais cilvēks). Tā ir vide, kuru vērojam, jūtam un kurā dzīvojam ikdienā.
Esam izgājuši no sava dzīvokļa? Durvis aizslēdzāt? Tagad ejam līdz liftam. Brīdī, kad atveras tā durvis, šausmās atraujamies atpakaļ. Jā, lifta kabīne ir (piedodiet) piečurāta. Iespējams, dažiem tas šķiet vien sīkums, tomēr tas norāda uz kopējo attieksmi pret vidi. Esam gatavi pieņemt to indivīdu uzspļaujošo attieksmi pret līdzcilvēkiem, kas neievēro nekādas sabiedrībā pieņemtās normas. Jāteic, viņi to dara tādēļ, ka tāda ir mūsu (pašiem liekas – normālo) attieksme pret notiekošo, kas šo (ne)normālību pieņem kā ikdienā neizskaužamu nelaimi. Tas nozīmē, ka, klusējot un neko nedarot, mēs to akceptējam.
Par neizbēgamu nelaimi esam pieņēmuši to, ka dzīvoklī stāvu augstāk vai ciema kaimiņu mājā kāds tirgo “krutku”. Nešaubos, daudzi atbildēs: “Mēs taču esam jau tik daudz reižu ziņojuši policijai.” Jā, ziņots daudzreiz, bet… nekas nemainās. Šajā situācijā jājautā: “Esiet tik mīļi, policisti, atbildiet arī paši sev, vai esat bez grēka? Jums traucē nepilnīgie likumi? Tādā gadījumā nesēdiet, rokas klēpī salikuši, nāciet ar savu iniciatīvu, lai situāciju varētu labot.” Varbūt tomēr nav bez pamata daudzreiz dzirdētais, ka pieverat acis uz šīm nelikumībām? (Starp citu, pagājušo sestdien joprojām “Ziņām” Jelgavas tirgū piedāvāja “spirķik, vodka, sigareti”. Un īpaši neslēpjoties.)
Visiem gribas redzēt savu namdurvju priekšu sakoptu. Tikai… vai nav vēlēšanās, lai to paveic kāds mistisks rūķītis? Gribam vai ne, bet laiki ir mainījušies, aizgājuši nebūtībā. Vairumā gadījumu esam kļuvuši par sava dzīvokļa īpašniekiem. Šajā sakarā vēlreiz jāatgādina, ka būt īpašniekam nenozīmē tikai tiesības, tas uzliek arī pienākumus. Pienākumus pret vidi, kurā dzīvojam. Stāvam uz balkona un pīpējam. Kur paliek “končiks”? Mums liekas, ka māja netiek pienācīgi apsaimniekota, tomēr – vai vienmēr to prasām no darba darītāja? Atzīsimies, ka mīļā miera labad esam atmetuši ar roku un iegājuši pa savām namdurvīm, atslēdzamies no apkārtējās pasaules. Viss pārējais mūs neinteresē.
Šāgada vides dienas temats ir “Zaļā pilsēta”. To atzīmē visā pasaulē. ASV pilsētā Sanfrancisko lielo – miljonu iedzīvotāju – pilsētu mēri parakstīs globālu vienošanos par to, ka darīs visu, lai vide kļūtu draudzīga tās iemītniekiem. Līdzīgu apņemšanos vakar ar parakstu apstiprināja arī Latvijas lielāko pilsētu pašvaldību vadītāji. 5. jūnijs – diena, kad pārdomāt, cik svarīga mums katram ir vide, kurā dzīvojam. Vai esam gatavi paiet garām nejēdzībām? Vai esam gatavi pieprasīt atbildīgu darbu no visiem, kam to liek dienesta pienākumi?
Patētiski sakot – laiks kļūt pieaugušiem. Arī pilsoniski aktīviem.
