Īsi pirms krišanas Latvijas premjers ierosināja neizmaksāt algas Saeimas deputātiem un «likt šo laika periodu strādāt par velti».
Īsi pirms krišanas Latvijas premjers ierosināja neizmaksāt algas Saeimas deputātiem un «likt šo laika periodu strādāt par velti». Sev samazināt algu Ministru prezidents gan negrasījās. Savukārt punktu savai premjerēšanai Krištopans pielika, izsludinot konkursu par jauna modeļa automašīnu iegādi ministrijām un citām valsts institūcijām. Taupības nolūkos… Lai racionāli izlietotu valsts budžetu… Jau marta sākumā premjers norādīja, ka ministri braucot ar «pašvakām» automašīnām. Kā zināms, lielākā daļa no viņiem pārvietojas «Volvo S70», bet pats Krištopans – ar «Volvo S80». Tie pagaidām ir visjaunākie un modernākie «Volvo» modeļi. Nabaga ministri, viņi tā tiek apcelti! Runā, ka nekaunībai esot kaut kādas robežas, bet neticiet.
Tikmēr Finansu ministrija ar skubu gatavo šā gada budžeta grozījumu projektu. Kaut arī Krištopans nolēma «aizkavēt» maksājumus par 40 miljoniem latu, tagad jau tiek lēsts, ka budžets būs jāsamazina aptuveni par 60 miljoniem. Ministriju autoparka nomaiņu tas, protams, neaizkavēs.
Dziļas brūces valsts augstāko ierēdņu dvēselēs šonedēļ iecirta Satversmes tiesas spriedums par vadības līgumu slepenības pretlikumību. Bet sabiedrība uzzināja (vismaz daļēji), cik maksā ierēdņu «mentālā» piepūle. Piemēram, valsts sekretārs ministrijā, kas rūpējas par tautas labklājību, papildus algai mēnesī saņem 600 latu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijās – 500 latu. Makarova vadītais kantoris šogad noslēdzis 51 vadības līgumu par kopējo summu 69 000 latu. Kā redzams, mūsu labklājība arvien aug. Arī šai izaugsmei robežu nav.
Rūpējoties par pensionāriem, valdības komiteja akceptējusi grozījumus noteikumos par pensiju un pabalstu izmaksu un piegādi. Par vienas pensijas nogādāšanu lauku rajonos līdzšinējo 25 santīmu vietā paredzēts iekasēt 30. Tas dos divkāršu efektu: pirmkārt, pensionāri kārtējo reizi izjutīs, kā par viņiem gādā, un, otrkārt, tādējādi viņi glābs budžetu.
Bet «Latvijas ceļš» šonedēļ demonstrēja savu apbrīnojamo vitalitāti. Lai tikai saglabātu kaut varas mazumiņu, spožākie prāti Latvijas politikā ir ar mieru atteikties no visa – sava premjera, savām ambīcijām un līderu goda. Goda? Vai par to vispār iespējams runāt šādā kontekstā?
«Latvijas ceļš» nu ir ar mieru pat Šķēli – savu niknāko ienaidnieku – iesēdināt premjera krēslā. To, kurš vēl pirms mēneša bija «persona non grata». Valodas likums, kas pirms mēneša nebija pieņemts, nu kļuvis atbalstāms, kaut arī van der Stūls un van den Bruks «pauduši bažas». Lai iemidzinātu sāncenšu modrību, «Latvijas ceļa» priekšsēdis Panteļējevs nācis klajā ar kārtējo solījumu. Šoreiz – atkāpties no amata, ja partija nonāktu «pazemojošā un destruktīvā» opozīcijā. Kādēļ gan būtu jājūtas pazemotam, ja esi kādam opozīcijā? Un kādēļ pozīcijai jābūt destruktīvai? Nevajag taču sevi tā ierobežot.
