Elejniekiem «krīt acīs» zemnieka māja ciema centrā ar plašu lauksaimniecības tehnikas stāvlaukumu Valsts vides dienests atzinis par nepamatotu elejnieka Imanta Valatkaiša iesniegtu un 102 ciema iedzīvotāju parakstītu sūdzību par to, ka zemnieku saimniecības «Simtiņi» īpašnieki Žiglevicu ģimene, kas dzīvo Elejas ciemā Rūpniecības ielā, ar savu blakus mājai esošo lauksaimniecības tehnikas novietni piesārņo vidi. Tomēr ciema iedzīvotāju attieksmē jūt, ka kaimiņu attiecības nav īsti pieņemamas.
Pēc tam, kad «Ziņas», braucot pa piecus sešus metrus plato, grantēto Rūpniecības ielu, bija nofotografējušas sūdzībā norādīto savrupmāju ar tehnikas stāvlaukumu, ugunsdzēsēju ātrumā pie redakcijas auto piesteidzās apvidus auto, kuru vadīja jauns vīrietis. «Ar kādām tiesībām jūs šeit fotografējat?» viņš uzstājīgi jautāja. Saņēmis paskaidrojumu, ka Latvijā jebkuram ir tiesības, braucot pa koplietošanas ielu vai ceļu, fotografēt apkārtni un ka šajā konkrētajā gadījumā «Ziņas» ir darba uzdevumā, puisis nomierinājās.
Garākās sarunās viņš neielaidās, vien paskaidroja, ka ir zemnieku saimniecības «Simtiņi» pārstāvis un ka ir apmierināts ar Valsts vides dienesta atzinumu, ka tehnikas stāvlaukums pie viņa ģimenes mājas nepiesārņo dabu un jo sevišķi nav nodarījis neko ļaunu Elejas ūdens torņa dziļurbumam, par ko tika minēts 102 ciema iedzīvotāju parakstītajā sūdzībā.
Divi parakstījušies
par baznīcas būvi
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītāja Evita Beitlere, kas pagājušās nedēļas nogalē apsekoja Žiglevicu māju un tehnikas laukumu, saka: «Pie mājas esošais grāvis tagad ir sauss. Taču, ja tajā jebkad būtu bijis kāds piesārņojums, tad to taču justu! Pie traktoriem, kuri stāv pie mājas, nemanīja nevienas eļļas pilītes. Pagalmā aka, ko paši saimnieki lieto. Kā tur varētu rasties piesārņojums, kas kaitē dziļurbumam pie ūdenstorņa, kas atrodas kilometru aiz meža!» Jelgavas reģionālajā vides pārvaldē uzskata, ka Imants Valatkaitis ir maldinātājs.
«Divi no sūdzības parakstītājiem mums paskaidroja, ka domājuši, ka Valatkaitis vāc parakstus baznīcas celtniecībai. Pret Žigleviciem viņiem pretenziju nav,» saka reģionālās pārvaldes priekšnieks Hardijs Verbelis. Arī Elejas pagasta pārvaldes vadītājs Leonīds Koindži-Ogli piebilst, ka zemnieku saimniecību īpašnieks Arvīds Žiglevics ir cienījams vīrs, kurš sadarbojas ar pašvaldību. Pērn viņš par saviem līdzekļiem iegādājies caurteku posmus, kas izmantoti ciema labiekārtošanā.
Arī Imantu daudzi
elejnieki sveicina
«Ziņas» Elejā tomēr secināja, ka liela daļa no sūdzības parakstītājiem I.Valatkaiti nav pārpratuši. Viņi piekrīt sūdzībā Vides dienestam paustajam uzskatam, ka Rūpniecības ielā Žiglevicu iekārtotajā lauksaimniecības tehnikas stāvlaukumā nevajadzētu mazgāt traktorus un to agregātus.
Pieņemot Vides dienesta speciālistu paskaidrojumu, ka Žiglevicu lauksaimniecības stāvlaukums 350 metru attālumā («Ziņas» izmērīja ar satelīta palīdzību) esošā Elejas ūdenstorņa artēzisko dziļurbumu neapdraud, elejnieks Igors Ivašins teica: «Bet kāpēc mēs ciema teritorijā nedrīkstam mazgāt automašīnas? Esmu apstrādājis ar ķimikālijām laukus. Zinu, ka tā jāmazgā speciāli aprīkotā vietā, kā to, piemēram, Elejā dara kooperatīvā «Latraps».»
Neapmierināta ar bieži novēroto tehnikas mazgāšanu Rūpniecības ielā bija arī elejniece Rīna Šmite, kas šajā sakarā uztraukta par bērnu veselību. Varēja manīt, ka Imantu Valatkaiti vairāki elejnieki sveicina. Viņš gan atzina, ka zemnieku saimniecības īpašniekam, pie kura tas strādā, viņa trauksmes celšana nav pa prātam.
Citi sadzīvo ar kaimiņiem labāk
Elejnieks Arvīds Žiglevics «Ziņām» teica, ka nejūtas vainīgs. Viņš neuzskata, ka ar viņa ģimenes lauksaimniecisko darbošanos kādam būtu nodarīts pāri. Drīzāk ir iznācis otrādi – elejnieku sūdzēšanās nav par sliktu viņa veselībai. A.Žiglevics piebilst, ka savu saimniecību ir norakstījis jaunajiem un pret viņu pašu nekādu pretenziju nevar būt. Jautāta par konflikta risinājumu, kooperatīva «Latraps» Lauksaimniecības daļas vadītāja Līga Ruža atzīst, ka Latvijā ir simtiem zemnieku, kuri dzīvo lauku ciematos un kuriem māju pagalmos stāv lauksaimniecības tehnika. «Neesmu manījusi, ka kādam šajā saistībā būtu lielāki sarežģījumi attiecībās ar kaimiņiem par to, ka tiktu piesārņota vide. Arī «Latraps», kas atrodas Elejas centrā, darbojoties kaltei, rada neērtības ciema iedzīvotājiem, taču lūkojam ar kaimiņiem sadzīvot pa labam,» saka L.Ruža. Viņa piebilst, ka pērn, saņemot Eiropas Savienības atbalstu daudzi zemnieki cēla angārus, labiekārtoja novietnes dārgajai lauksaimniecības tehnikai, kas būtu jāglabā cik iespējams saudzīgākos apstākļos. «Līdz šim gan tehnikas novietnes būvējušas lielākas saimniecības, kas apsaimnieko virs 300 hektāru. Žiglevici ir pieskaitāmi pie vidējiem zemniekiem. Taču arī tiem jārod iespēja attīstīties. Mēs priecājamies par katru, kas dzīvo laukos un sekmīgi spēj strādāt,» saka L.Ruža.
Pieredzējušais Zemkopības ministrijas darbinieks Andris Bumbuls piebilst, ka tagad Latvijā nav izstrādātas noteiktas prasības lauksaimniecības tehnikas novietnēm. Viņš atceras, ka kolhozu laikā tādas tomēr ir bijušas. «Mūsdienās šajā sakarā ir spēkā vienīgi Aizsargjoslas likums, kas neļauj desmit metru attālumā no upēm mazgāt mehāniskos transporta līdzekļus, lauksaimniecības tehniku, kā arī liek līdz minimumam samazināt lauku mēslojumu», piebilst A.Bumbuls. ◆
