Vācijas prese sistemātiski uztur diskusiju par ES nākotni. Piemēram, tā konstatē, ka Eiropas Komisijā neviens nezina, cik brīvi vecajā savienībā turpmāk varēs pārvietoties darbaspēks no Austrumeiropas.
Vācijas prese sistemātiski uztur diskusiju par ES nākotni. Piemēram, tā konstatē, ka Eiropas Komisijā neviens nezina, cik brīvi vecajā savienībā turpmāk varēs pārvietoties darbaspēks no Austrumeiropas.
Saskaņā ar EK piektdien sniegto informāciju, neviena līdzšinējā dalībvalsts nav informējusi, kādi ierobežojumi pēc 1. maija attieksies uz pilsoņiem no Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Izņemot Īriju, visas pārējās valdības jau ir paziņojušas, ka tām ir attiecīgi plāni. Vācijā Bundestāgs pieņēma lēmumu pagaidām uz diviem gadiem ierobežot piekļūšanu valsts darba tirgum jaunajiem ES pilsoņiem.
Ārēji EK gan ir mierīga, tomēr, tiekoties ar dalībvalstu pārstāvjiem, tā paziņoja, ka vēlas, lai līdz paplašināšanai 1. maijā būtu skaidrs, kurās valstīs būs ierobežojumi un pārejas termiņi.
Nepilnīgā informācija ir sekas konstrukcijas trūkumam lēmumu pieņemšanā; vecajām ES dalībvalstīm pirmajos divos gados nav jāinformē Brisele par ierobežojumiem principā garantētajai pārvietošanās brīvībai. Nākamajos trīs gados pietiks vienīgi ar paziņojumu, un tikai sestajā vai septītajā gadā pēc ES paplašināšanas ierobežojumu saglabāšana valstīm būs vismaz jāpamato.
Šāda iestāšanās līgumos noteiktā kārtība izraisījusi lielu neapmierinātību. Dažas jaunās dalībvalstis draudējušas ierobežot speciālistu pieplūdumu no Rietumeiropas. Arī EK atkārtoti paudusi bažas par jaunajiem ierobežojumiem, kas, pēc tās domām, nodarīs ļaunumu Eiropas ekonomikai.
Bundestāga pieņemtais likums paredz, ka Vācijā vismaz pirmajos divos gados cilvēkiem no Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas būs vajadzīga atļauja strādāt. Pagarinājums būs atkarīgs no stāvokļa darba tirgū. Līdzīgu kārtību EK prognozē 14 no 15 vecajām dalībvalstīm. Dānija un Lielbritānija ir ieplānojušas ierobežot sociālo palīdzību jaunajiem ES pilsoņiem. Neko precīzāk EK nezina. “Skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs,” piektdien teica EK.
Iestāšanās līgumos ir paredzēta iespēja, augstākais, septiņus gadus noteikt ierobežojumus astoņām jaunajām dalībvalstīm, taču ne Kiprai un Maltai. Vācijas jaunais likums, kas vēl jāapstiprina Bundesrātā, ir vājš mierinājums Čehijai, Polijai un Slovākijai: ieceļotājiem no jaunajām dalībvalstīm būs priekšroka attiecībā pret darbaspēku ārpus ES.