Zagļus var dēvēt par mantas pārdalītājiem: to, kas ir svešs, viņi piesavinās sev. Arī automašīnas ir viņu «rūpju» objekts.
Zagļus var dēvēt par mantas pārdalītājiem: to, kas ir svešs, viņi piesavinās sev. Arī automašīnas ir viņu «rūpju» objekts. Gluži kā populārajā dziesmiņā: «Ko taupa taupītājs, to paņem laupītājs». Jo lielāku izdomu savu braucamo aprīkošanā ar dažādām modernām pretaizdzīšanas iekārtām izrāda spēkratu īpašnieki, jo «interesantāk» ir zagļiem. Un tieši viņi ir tie, kas «bīda progresu» un liek izgudrot arvien jaunas auto aizsardzības sistēmas. Diemžēl joprojām zagļu radošā izdoma izrādās pārāka.
Sadzīvē iegājies pat termins «profesionālie auto zagļi». Tie ir cilvēki, kuriem nesagādā pūles, maksimums, 15 minūšu laikā aizdzīt pat tādas automašīnas, kas aprīkotas ar vissarežģītākajām pretaizdzīšanas ierīcēm. Bet tā dēvēto imobilaizeru dezaktivācijai viņi patērē ne vairāk par piecām minūtēm.
Svarīgs autozagļu darbarīks ir hidrauliskās knaibles. Pretaizdzīšanas āķi, kas saslēdz stūri ar pedāli, ilgāk ir pierīkot nekā ar tādu knaibļu palīdzību noņemt. Savukārt «Multi lock» tipa ierīces par bērnu rotaļlietu var padarīt ar šķidrā slāpekļa baloniņu. Ar gāzi var momentā sasaldēt jebkuru slēdzeni, pēc tam atliek no aukstuma trauslajam metālam uzsist ar veserīti, un «sargs» sašķīst tūkstoš drumslās.
Kārtīgs autozaglis neslinko nēsāt līdzi arī baloniņu ar montāžas putām (tādi iegādājami vai visos saimniecības preču un būvmateriālu veikalos). Putas, iepildītas autosignalizācijas sirēnā, padara to mēmu.
«Action» filmu cienītāji, noskatīdamies Krievijas grāvēju «Brālis 2», vispārējos vilcienos tika iepazīstināti ar tāda mūsdienīga paņēmiena izmantošanu automašīnu zagšanā kā «grabers». Tā ir ierīce raidošā autoatslēgas breloka koda nolasīšanai. Mūsdienās šim nolūkam izmanto īpašus raidītājus un uztvērējus komplektā ar plaukstdatoru. Breloka raidītais signāls tiek uztverts un apstrādāts, radot iespēju zagļiem pašiem ģenerēt vajadzīgo kodu, ar kura palīdzību var «atbruņot» visas bloķējošās pretaizdzīšanas ierīces. Īstajā brīdī zaglis pieslēdz datoram raidītāju, nospiež pāris taustiņu, un, lūdzu, «Sezam, atveries!»
Autozagļu mudināti, konstruktori un dažādas firmas automašīnu īpašniekiem piedāvā arvien jaunus paņēmienus, kā aizsargāt savus braucamrīkus. Tomēr pret tām visām lielākoties var «sekmīgi» cīnīties ar «zirnekli». Tas ir vadu, impulsu ģeneratora un komutatora komplekts, kas pilda aizdedzes sistēmas instalācijas lomu. «Zirnekļa» priekšrocība ir tā pilnīga autonomija. Neatkarīgi no aizdedzes sistēmā veiktajām izmaiņām, ar «zirnekli» iespējams iedarbināt dzinēju un netraucēti aizbraukt. Atliek tikai svecēm uzspraust uzgaļus, pievienoties akumulatora baterijai, starterim un «masai».
Profesionāli autozagļi nereti neslinko paķert līdz arī kanniņu ar benzīnu, kurai pierīkota šļūtene, lai varētu pieslēgties automašīnas degvielas sūknim. Tāda «parikte» var izrādīties noderīga, ja noskatītā vāģa benzīnvadā ierīkots vārstulis, kas noslēdz degvielas padevi.
Reizēm zagļi liek lietā arī portatīvo metināšanas aparātu, baloniņu ar hēliju un citus specifiskus rīkus, kas var būt noderīgi kādas automašīnas aizbraukšanai. Tā teikt, tiek ievērots princips: katram auto – individuālu pieeju.
Pēc nozagšanas automašīnas parasti tiek novietotas slēpnī, kur tās vai nu izkomplektē, lai pārdotu pa daļām, vai arī novērš «traumas»: tiek atjaunota instalācija, noņemta pretaizdzīšanas sistēma un tamlīdzīgi.
Statistika liecina, ka visvairāk pasaulē tiek nozagti septiņus līdz desmit gadus veci automobiļi, jo ir liels pieprasījums pēc to rezerves daļām. Interesanti, ka arī ASV, tāpat kā beidzamajā laikā Latvijā, visbiežāk tiek nozagtas ārzemju mašīnas, īpaši – japāņu ražojuma. Protams, tā pati statistika liecina, ka vairumā gadījumu aizbraukšanu izraisījusi nepilngadīgo (vai arī pilngadīgo – kāda starpība) personu vēlme «pavizināties». Tādus spēkratus parasti izdodas atrast, taču kādā stāvoklī…
Profesionāļi savu amatu piekopj peļņas nolūkos. Diemžēl viņus pieķert ir ļoti grūti. Pirms gadiem trim Tērvetes sociālās aprūpes centram gaišas dienas laikā pašā Rīgas vidū nozaga pavisam jaunu «Vokswagen» «busiņu». Apmēram pēc gada varas iestādes tam sadzina pēdas kaut kur Maskavas apgabalā. Diemžēl atpakaļ uz Tērveti tas vēl joprojām nav nokļuvis. Tas nav vienīgais gadījums. Uz Somijas un Krievijas robežas ir akurāti iežogots pāris hektāru liels laukums, kur tiek noskaidrota vairāku simtu konfiscēto automašīnu «biogrāfija». Kā zināja teikt Somijas robežsargi, Krievija ir īsts «melnais caurums», kurā katru gadu pazūd tūkstošiem Eiropas valstīs nozagtu automašīnu. Starp citu, daudzos gadījumos to pēdas no Rietumeiropas uz Somijas un Krievijas robežu vedot cauri Baltijas valstīm, to skaitā – Latvijai…
