Trīsdesmit topošo žurnālistu – Latvijas Universitātes komunikācijas zinātnes studentu – kursā «Reportiera darbnīca» dienu aizvadīja Jelgavā, sadarbībā ar laikrakstu «Zemgales Ziņas» veicot dažādus pētījumus pilsētā un apkārtnē. Publikāciju sērijā atspoguļojam labākās studentu reportāžas.
Pašlaik izveidojusies situācija, kas ļauj gana turīgiem un bezkaunīgiem autovadītājiem ikdienā nelietot drošības jostas, secina Valsts policija.Soda apmērs ir 20 lati un viens soda punkts, taču ar to neesot gana, pieņemot, ka šādus vadītājus pieķer reizi mēnesī. Divu gadu laikā pieredzējušam vadītājam būtu jāsakrāj veseli 16 soda punkti, lai iestātos nopietnākas sekas, stāsta Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes jaunākais inspektors Igo Kokins..
Kopš 15. aprīļa Zemgales reģiona pārvaldes policijas darbinieki, veicot ceļu satiksmes uzraudzību, pastiprināti pievērš uzmanību drošības jostu lietošanai, kā arī pārbauda bērnu sēdeklīšu atbilstošu lietošanu. «Šoferi gan mēdz aizbildināties, ka josta, piemēram, neder, jo spiež. Ziniet, daži cilvēki ir tik resni, ka josta gluži vienkārši neder. Bet arī tas nav aizbildinājums – jostas iespējams palielināt servisa centros,» stāsta I.Kokins. Jaunākais inspektors pauž, ka vienīgais risinājums, ja nekāpina sodus, ir palielināt patruļās esošo policistu skaitu. «Nekas vadītāju tā nedisciplinē kā aizmugurē braucoša policijas mašīna,» tā I.Kokins.
Kāpēc suns nav piesprādzējies?Atbildot uz jautājumu, kāpēc cilvēki izvēlas nelietot drošības jostas, inspektors kā galveno iemeslu min slinkumu. «Reizēm cilvēki cenšas argumentēt, ka jostas nevis glābj dzīvības, bet gan tieši pretēji. Tā var būt, piemēram, ja mašīna iegāžas kādā ūdens krātuvē un panikā cilvēkam ir grūti atbrīvoties no drošības jostas. Taču neatkarīgi no izpratnes un viedokļiem – drošības jostai jābūt!» piebilst inspektors.Ikdienā «ķersot» tos, kuri nepiesprādzējas, gadās arī humors – inspektors I.Kokins stāsta, ka reizēm, ja mašīnā ir lielāks suns, tiek jautāts, kāpēc suns nav piesprādzējies. Kopīga pasmiešanās palīdzot kliedēt saspringto gaisotni.Inspektors uzsver, ka policisti arī ir tikai cilvēki. «Ja šoferim nav bijuši pārkāpumi, tad parasti pirmajā reizē brīdina,» saka I.Kokins, tomēr piebilst, ka «atsevišķos gadījumos var būt naudas sods uzreiz. Nav noteikts, ka pirmajam jābūt brīdinājumam. Ir jau arī vainu mīkstinoši un vainu pastiprinoši apstākļi. Nevar uzlikt brīdinājumu vadītājam, kas nepiekrīt pārkāpumam, jo nav saskaitīti vainu mīkstinoši apstākļi».
Lielākajai daļai – brīdinājumiVisas šīs nianses uzklausām policijas mašīnā dienā, ko pavadījām kopā ar VP. Policijas mašīnā ir diezgan ērti, taču jāteic, ka tā nav «pirmā svaiguma». Policisti negribīgi apstiprina mūsu aizdomas: «Mašīnas ir iepirkumu rezultāts. Tās ir tādas, kādas gribējusi vadība. Bet, protams, reizēm noderētu kaut kas labāks, piemēram, ja sanāk pakaļdzīšanās, tad jaudas var nepietikt,» komentē inspektors I.Kokins.Paši policisti šķiet ļoti mierīgi, par vadību un saviem pienākumiem runā godbijīgi, bet visu laiku viņu skatieni saspringti skenē apkārtni, meklējot pārkāpējus. Ik brīdi, gan patrulējot, gan stāvot uz vietas, var just, kā inspektoru acis burtiski reģistrē visu, kas notiek apkārt.Dienā esot samērā mierīgi, pārsvarā sodi tiek piemēroti tieši par drošības jostu nelietošanu un ātruma pārsniegšanu. VP Zemgales reģiona pārvaldes preses pārstāve Ieva Sietniece ziņo, ka Zemgales reģionā no 15. līdz 24. aprīlim fiksēti 239 pārkāpumi par drošību jostu nelietošanu. Lielākajai daļai gan esot izteikts tikai brīdinājums.«Jāsaprot, ka brīdinājums nav vienkārši mutiska vārdu apmaiņa, arī par brīdinājumu mēs sastādām protokolus, viss tiek juridiski fiksēts,» skaidro I.Kokins.Vēl viens mīts, kas jākliedē – sodīt var ne tikai vadītāju. Arī pasažieriem var uzlikt sodu, piemēram, ja mašīnā ir viens cilvēks par daudz. «Ja automobiļa tehniskā specifikācija paredz piecus pasažierus, tad pieciem arī jābūt. Gadās, ka cilvēki ved bērnus klēpī, tā taču arī nevar. Frontālais trieciens, un tas bērns izlidos pa logu. Vai tad viņu var noturēt?» piebilst otrs inspektors Artūrs Bernāns.
Iemesli – slinkums un pārdrošībaAutoskolas «Mustangs» instruktors Edmunds Zuševics skaidro pārkāpēju rīcību ne tikai ar slinkumu, bet arī ar pārdrošību: «Ar to jāstrādā. Tas tiešām ir negatīvi. Daudzi ir pārdroši. Viņš domā, ka ar mani nekad tas nenotiks. Redz, kā es braucu, un tā. Un nesprādzējas.» Par sodu apmēriem E.Zuševics gan pauž, ka esošie ir nevis par mazu, bet gan par lielu. «Grūti pateikt, man pat liekas, ka varbūt par lielu tie 20 lati. Varbūt pietiktu ar desmit. Ja cilvēks samaksās pat tos desmit, viņš uzreiz jutīs, ka labāk tomēr piesprādzēties,» tā «Mustangs» instruktors.Savukārt kāds autoveikala «Komandors» pārdevējs atklāti pauž, ka arī pats bieži nepiesprādzējas. «Kāpēc? Slinkums. Par esošajiem sodiem gan neesmu informēts,» viņš secina, liekot noprast, ka viņa pārdrošais ieradums līdz šim viņam nav licis patukšot maku.
Sievietes – par dažiem procentiem apzinīgākasLita Juberte, VP pārstāve, informē, ka kopējā situācija uz ceļiem negadījumu un bojā gājušo skaita ziņā šogad turpina saglabāt savu pozitīvo tendenci. Tomēr viņa norāda: «Policija, veicot padziļinātu analīzi, secinājusi, ka liels ir negadījumos cietušo pasažieru īpatsvars, kam ir tieša saistība ar drošības jostu lietošanu.» 2012. gadā ir sastādīti vairāk nekā 31 tūkstotis protokolu par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, informē VP pārstāve.Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa norāda, ka «problēma – nelietot drošības jostas – ir aktuāla kā vīriešiem, tā sievietēm», tomēr atzīst, ka «sievietes ir par četriem pieciem procentiem apzinīgākas» un automašīnās piesprādzējas biežāk. Nu jau likvidētā Veselības ekonomikas centra veiktajā pētījumā konstatēts, ka 2010. gadā ievērojami retāk sprādzējās pasažieri aizmugurējā sēdeklī. ◆
