Gada sākumā dibinātā sabiedriskā organizācija «Bezpajumtnieku palīdzības centrs» Jelgavā darbu sāka ar vērienu – iznomāja plašas telpas gan pilsētas centrā, gan nomalē, sāka vākt ziedotāju dāvinātu pārtiku un drēbes un, galvenais, – pieņēma darbā ap 70 jelgavnieku. Taču noslēgtie līgumi, izrādās, ir veikla krāpnieku fikcija, jo darba devējs strādājošos nav reģistrējis Valsts ieņēmumu dienestā, viņi palikuši bez solītā atalgojuma un sociālajām garantijām. Krāpniekam noticējuši arī telpu iznomātāji un citu pakalpojumu sniedzēji, kuri tagad domā, kā segt «labdaru» nodarītos zaudējumus
Bezpajumtnieku palīdzības centrs ir 27. janvārī Edgara Petrušina un Normunda Beikmaņa veidota sabiedriskā organizācija. Kā galvenā darbības joma norādīta palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem, nodrošinot patversmi un siltas pusdienas. Organizācija apņēmusies arī atjaunot nozaudētus dokumentus, sniegt juridiskas konsultācijas un iekārtot darbā cilvēkus. Kā juridisko adresi centrs norādījis svaigi celto Zemgales Darījumu centru Atmodas ielā 19, taču biroju ēkas saimnieki par šo biedrību neko nezina – telpas tādai neesot iznomātas. Melo kopš dibināšanasVēl pirms pāris nedēļām E.Petrušinu «Ziņas» sastapa kartupeļu stādīšanas talkā Līvbērzes pagastā, kur atšķirībā no citiem talciniekiem viņš bija bija ieradies gaišā uzvalkā. Toreiz viņš dižojās, ka pa īstam centrs sākšot strādāt jūnijā vai jūlijā. Galvenais viņa mērķis esot «palīdzēt cilvēkiem dzīvot». Lai to īstenotu, centrs vācot ziedojumus. «Dibinām kontaktus, no Jēkabpils vedam drēbes,» viņš sacīja. Par mītnes vietu izvēlētas telpas Raiņa ielā 20, kur vairāk nekā 100 kvadrātmetru birojs esot dabūts «ar labām atlaidēm». Taču par divas nedēļas ilgo telpu nomu un komunālajiem pakalpojumiem centrs tā arī nav samaksājis, paliekot parādā ap 2000 latu, stāsta nama pārvaldnieks Armands Akmens. Labdaru organizācija ticamību vairojusi ar it kā piesaistītiem ES līdzekļiem, taču vēlāk izrādījies, ka arī tie ir meli. Bešā palicis gan Raiņa ielas 20 saimnieks, gan SIA «Lavrans», kura jauno noliktavu Bauskas ielā 5 organizācija nomāja nepilnu mēnesi. Uz vairākos plašsaziņas līdzekļos ievietotajiem sludinājumiem par grāmatvežu, šoferu, strādnieku, apsargu un virkni citām vakancēm atsaucās simtiem bez darba palikušu un izmisumā nonākušu cilvēku. Jelgavniece Ineta par darba piedāvājumu uzzināja no paziņām. Pārrunas notikušas noliktavas telpās Bauskas ielā. «Piedāvāja dažādus amatus, bet kā reālāko iespēju – galvenās grāmatvedes vietu. Solīja 300 latu algu, bet jau tad aizdomīgi likās, ka viņiem vajadzīgi vēl četri grāmatveži. Turklāt jau nolīgto darbinieku nodokļu grāmatiņas visiem redzamā vietā atradās čupiņā uz palodzes,» viņa stāsta, ka E.Petrušina solījumiem tomēr nenoticēja un darba līgumu nenoslēdza.Kad bija jāmaksā, iegāja birojā un pazuda Kāda tūrisma firma ar pēcapmaksu E.Petrušinam izīrējusi mikroautobusu it kā strādnieku vadāšanai. Ar to divas dienas tika vizināts tikai viņš, bet firma palikusi ar nesamaksātu rēķinu vairāk nekā divsimt latu vērtībā. Nikns uz E.Petrušinu ir arī taksists Pēteris – viņš vēl šonedēļ «labdari» vadājis uz Rīgu, Tukumu un citām pilsētām pēc tam, kad to vairs nedarīja piemānītie šoferi. «Kad nonācām līdz maksāšanai, viņš iegāja savā ofisā un pazuda,» stāsta Pēteris. Kopš 15. aprīļa par vienu no E.Petrušina šoferiem strādā Aleksandrs: «Viss bija oficiāli – noslēdzām darba līgumu, atteicos no bezdarbnieka statusa un pabalsta.» Ar savu automašīnu viņš un pārmaiņus vēl četri jelgavnieki vadājuši E.Petrušinu, braukuši uz Jēkabpili pēc humānās palīdzības. Degvielu lēja par savu naudu, ticot solījumam, ka algas dienā iztērēto atgūs. Aleksandrs par benzīnu samaksājis 168 latus. Kad pienāca algas diena, E.Petrušins visus darbiniekus sasaucis kopā un licis parakstīt dokumentu par došanos bezalgas atvaļinājumā. Vairums pagājušajā ceturtdienā tā arī izdarījuši.Darba inspekcija: upuriem jāvēršas policijā«Ziņu» rīcībā nonākusī informācija liecina, ka E.Petrušins apkrāpis vismaz 70 cilvēku. Par to netieši liecina viņa paša kartupeļu stādīšanas talkā teiktais, ka organizācijas redzeslokā esot 76 palīdzības saņēmēji. Visticamāk, ar tiem krāpnieks domājis savus darbiniekus. Kādam apsargam solīta 700 latu alga, šoferu līgumā minēti 400 latu, bet strādnieki nodarbināti par 300 latiem mēnesī. Neviens neko nav saņēmis. Ja pieņem, ka vidējā alga ir ap 350 latu, tad biedrība saviem upuriem palikusi parādā teju 25 000 latu. Līdz šim jau vairāki apkrāptie darbinieki sūdzējušies Zemgales Reģionālajā valsts darba inspekcijā. Tās vadītājs Valdis Dūms stāsta, ka lielākā daļa apmānīto, izmisumā cerēdami beidzot tikt pie darba, atteikušies no bezdarbnieka pabalstiem. Tas nozīmē, ka viņi ne vien netiks pie solītās algas, bet nevarēs atjaunot pabalsta saņemšanu, jo E.Petrušins strādājošos Valsts ieņēmumu dienestā nebija reģistrējis. «Līgumi sarakstīti perfekti, bet maksāts nav ne santīma,» V.Dūms brīdina jelgavniekus neiesaistīties ar E.Petrušinu nekādās darīšanās.Skumjākais šajā stāstā ir tas, ka darba inspekcija šoreiz nekādi nespēj palīdzēt. Ja Bezpajumtnieku palīdzības centrs būtu komercsabiedrība, nezināmā nākotnē varētu cerēt ko dabūt no tā sauktā valsts garantiju fonda. Bet sabiedriskās organizācijas šajā fondā neko nemaksā. Savukārt centra dibinātāji no darba inspekcijas slēpjas. Jelgavas policijā par vērienīgo afēru sūdzības pagaidām nav saņemtas, saka policijas pārstāve Ieva Sietniece. Viņa aicina cietušos vērsties pie likumsargiem.
ViedokļiJānis Vērzemnieks, Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas komitejas vadītājs Mums ar Bezpajumtnieku palīdzības centru nekāda darīšana nav bijusi. Viņi jau sākumā izskatījās pēc krāpniekiem – daudz runā, bet maz dara. Turklāt šie cilvēki bez saskaņošanas uz savām durvīm izmantoja Sarkanā Krusta uzlīmi. Mums ar viņiem nav pa ceļam. Ingrīda Lisovska, radošo domu un darbu centra «Svētelis» vadītāja par šo organizāciju neko daudz nezinām, bet sadarbība ir bijusi. Devām viņiem drēbes un pārtiku, ko solīja nogādāt palīdzības saņēmējiem. Edgars Petrušins ir jauns puisis, kas audzis bērnunamā. Nepatikšanās nokļuvis varbūt tāpēc, ka gribēja būt liels kungs. Rita Stūrāne, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Ja bez darba un ienākumiem vienā dienā palikuši 70 cilvēku, Jelgavai tas ar «sociālo sprādzienu nedraud». Pagaidām vēl pabalstu budžets ir plānoto izdevumu robežās. Pašlaik mums zināmi divi jelgavnieki, kas cietuši no šīs organizācijas nepiepildītajiem solījumiem. Bet viņiem pabalsti nepienākas.
