– Neklātiene ir vienīgais veids, kā līdztekus darbam studēt, – saka Saldus rajona Padomes darbinieks Egils Ķuzis, kas atbraucis iesniegt dokumentus LLU Ekonomikas fakultātes reģionālās attīstības un pārvaldes specialitātē.
– Neklātiene ir vienīgais veids, kā līdztekus darbam studēt, – saka Saldus rajona Padomes darbinieks Egils Ķuzis, kas atbraucis iesniegt dokumentus Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes reģionālās attīstības un pārvaldes specialitātē.
LLU uzņemšanas komisijas telpā reflektantu vidū visai grūti sazīmēt iespējamos neklātniekus. Daudzi no viņiem šo studiju veidu izvēlējušies drīz pēc vidusskolas beigšanas, un iemesli tam ir ļoti dažādi.
Grib «tikt līdzi procesiem»
Valdis Baltais no SIA «ACB» uzskata, ka viņš varēs veiksmīgi strādāt un vienlaikus mācīties. Firmā viņš strādā sezonas darbu, tāpēc ziemas mēnešus varēs veltīt studijām Ekonomikas fakultātes grāmatvedības un uzskaites teorijas specialitātē. Karīna Jakovļeva no Rīgas nestrādā, viņa cer pagūt mācīties gan LLU Ekonomikas fakultātē uzņēmējdarbību un vadīšanu, gan pievērsties savai sirdslietai – bioloģijai Latvijas Universitātē.
Kā iespējamo neklātnieku samērā droši varēja uzrunāt Didzi Ozoliņu, kas uz Jelgavu kopā dēlēnu mērojis ceļu no Cēsīm. Viņš ir meistars kokapstrādes uzņēmumā «Katrīnkoks» un tagad nolēmis apgūt meža inženiera specialitāti. «Ziņām» viņš atzina, ka šī ir paša izvēle – «vairs netieku līdzi procesiem, kas notiek».
Studentu skaits palielinās
– Neklātiene nav pretrunā ar starptautisko praksi, kur tiek izmantotas dažādas studiju formas, – saka LLU mācību prorektors Pēteris Bušmanis. – Deviņdesmito gadu vidū, kad Lauksaimniecības universitātes studentu kļuva vairāk, palielinājās tieši neklātnieku skaits.
Šovasar neklātienē pamatstudijās paredzēts uzņemt 540 studentu.
– Pēdējo divu gadu laikā aug neklātnieku interese par ražošanas specialitātēm, un viņi sāk studijas Lauksaimniecības, Meža, Tehniskajā fakultātē, – saka P.Bušmanis. – Neklātienē iespējams apgūt arī profesionālās izglītības programmu kokapstrādes tehnoloģijā. Tā ir trīsgadīga studiju programma, kur mācās topošie tehnologi.
Studējot neklātienē, cilvēks var samērot gan ieguvumu, gan zaudējumu. Pats galvenais ir tas, ka iespējams apvienot studijas un darbu. Studēt var arī pēc ilgāka pārtraukuma mācībās, kad radusies materiāla stabilitāte, ir ģimene. Nereti ir gadījumi, kad jaunietis uzsāk studijas klātienē, bet pabeidz jau kā neklātnieks. Zaudējums, neklātienē mācoties, ir skaistie studenta gadi, nosacīti bez rūpēm un raizēm, bet ar daudzveidīgu un bagātu sabiedrisko dzīvi.
Arī mācību spēkiem ir savs vērtējums: klātienes students ir spēcīgāks teorētiķis. Neklātniekam teorētisko kursu apguvē mēdz būt problēmas, taču profesionālo iemaņu viņam ir vairāk.
– Jo cilvēks spējīgāks, jo mazāk izteikta šī atšķirība, – saka P.Bušmanis. – Taču reizēm vērojams «tehnikuma sindroms», kad praktiskās zināšanas apguvušam studentam liekas, ka viņš jau visu zina.
Neklātnieks pelnījis atbalstu
Neklātienes studenti par studijām maksā 160 līdz 180 latu gadā. Lielāka studiju maksa, ko nosaka pieprasījums, ir Ekonomikas fakultātē – 250 latu. Mācību prorektors spriež, ka katrai firmai vajadzētu būt ieinteresētai sava darbinieka izaugsmē, palīdzot kompensēt studiju maksu, taču nereti šīs intereses pietrūkst, un neklātnieks «cīnās» kā nu māk.
Studiju daļas speciāliste Sandra Meikšāne priecājas, ka neklātienei ir sākusies «otrā elpa». Studentu pieplūdums ir gan pamatstudijās, gan arī maģistrantūrā. Zināšanas padziļināt nolēmuši arī tie, kas augstskolu beiguši pasen. Maģistra studiju «režīms» ir izdevīgs – sesijas ir trīs reizes gadā pa divām nedēļām. Studiju maksa ir tāda pati kā pamatstudijās.
Neklātienes augošā popularitāte liecina, ka speciālistiem nepieciešams apgūt jaunas tehnoloģijas un nostiprināt savas pozīcijas darba vietā, ko nevar izdarīt bez konkurētspējīgas izglītības.
