Radoši aizpildīts laiks, dzīvesprieks, mazāk stresa. Tā Jelgavas novada Platones pagasta dāmas raksturo ieguvumus, ko sniedz iespēja sanākt kopā vietējās bibliotēkas telpās, lai dalītos dažādu rokdarbu un citu hobiju pieredzē. Viņas cer, ka domubiedru pulciņš tuvākajā nākotnē kļūs kuplāks.
«Vēl aizpagājušā gada nogalē uzaicināju Platones rokdarbnieces parādīt savus darbus mūsu bibliotēkas apmeklētājiem. Viņas arī izteica domu, ka vajadzētu tādu kā klubiņu, kur satikties un citai no citas pamācīties,» idejas sākumu atceras Platones bibliotēkas vadītāja Inna Dāviņa.
Top musturdeķi un plecu lakati
Domāts – darīts, un pagājušā gada rudenī interesentes sanākušas uz savu pirmo tikšanos, kas arī aizsākusi vakarēšanas tradīciju. Rokdarbnieces smej, ka pietrūkst tikai dziesmu, teiku un skalu. Citādi vakars pie tējas vai kafijas tases un kāda našķa, kas mijas ar sarunām un praktisku darbošanos, ir kaut kas līdzīgs tam, kā mūsu priekšteči vadījuši garo ziemu.
Katrai tikšanās reizei dalībnieces, kuras patlaban ir piecas, meklē tēmu un māca pārējos. Piemēram, Gita Cigelniece vairāk nekā piecus gadus aizrāvusies ar stikla pudeļu dekupāžu, Maija Skorodihina trešo ziemu par savu vaļasprieku atzinusi adīšanu. Īpaši viņai patīk krāsām bagāti un mīksti plecu lakati un šalles. Savukārt Inese Brokāne ar savu vedeklu Initu ada un tamborē apjomīgus tā saucamos musturdeķus, kas apvieno daudzas rokdarbnieces Latvijā un ārpus mūsu valsts robežām. Viņas ne tikai aktīvi dalās pieredzē, bet arī mainās ar aptuveni 20×20 centimetru lielajiem adītajiem vai tamborētajiem gabaliņiem, no kā top krāšņās segas. Malā stāvētāja nav arī pati bibliotēkas vadītāja. Inna gatava parādīt citiem, kā darināt dažādas floristikas kolāžas.
Zāles pret nemieru
«Viss sākās ar to, ka internetā pamanīju skaistas bildes. Gribēju pamēģināt, bet šķita, ka neko nemāku. Taču, kad ir interese, parādās arī iespējas. Darbā kolēģes sākām cita citu mācīt,» sava vaļasprieka rašanos atklāj Maija, norādot, cik svarīga tomēr ir savstarpējā mijiedarbība klātienē. Arī pārējās rokdarbnieces atzīst, ka internets parasti ir švaks skolotājs – neizprotot vienu posmu, nesanāk viss pārējais. Turklāt īpaši skopas padomdošanā ir tīmekļa lapas latviešu valodā. Bieži vien instrukciju vietā, piemēram, kā soli pa solim veicama salvešu dekupāža, ir tikai fotogrāfijas. Tāpēc labi, ka iespējams sanāk kopā un cita citai paskaidrot.
«Piespiedu kārtā es nemaz nespētu ķerties klāt dekupāžai. Parasti tas notiek, kad jūtu iekšēja nemiera vibrāciju. Vienā vakarā sataisu piecas sagataves, apstrādāju, nolakoju. Redzot, cik beigās labi sanācis, viss – nemiers pagaisis,» Gita atklāj savu terapiju. Dāmas stāsta, ka viņu hobijam ir vēl kāds gandarījums, ko nevar ne par kādu naudu nopirkt, – top unikālas dāvanas mīļajiem. ◆
