Kam pienākas sociālās garantijas?
Kam pienākas sociālās garantijas?
Izdarot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, strādājošais (izņemot pašnodarbināto) tiek apdrošināts pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Tādējādi jebkuram darba ņēmējam (ja ir nokārtoti sociālā nodokļa maksājumi) ir tiesības pēc nelaimes gadījuma darbā vai konstatētas arodslimības saņemt kompensāciju par izdevumiem, kas radušies:
ārstējoties;
medicīniskajā un profesionālajā rehabilitācijā;
maksājot par ceļu uz ārstniecības iestādi (nepieciešamības gadījumā tiek segti arī pavadoņa ceļa izdevumi);
iegādājoties tehniskos palīglīdzekļus (protēžu ortopēdiskos izstrādājumus);
nepieciešmības gadījumā tiek segti arī izdevumi par aprūpi, ja cietusī persona pati nespēj sevi apkopt.
Jāpiezīmē, ka visi minētie izdevumi attiecas uz tiem darba negadījumiem, kas notikuši pēc 1997. gada 1. janvāra (vai arī arodslimība konstatēta pēc 1997. gada 1. janvāra).
Vajadzļgs akts par nelaimes gadļjumu darbā
Dokuments, kas apliecina nelaimes gadījumu darbā, ir akts par nelaimes gadījumu darbā. To sastāda darba vietā un vienu eksemplāru nodod cietušajam. Ja ir konstatēta arodslimība, tad ir nepieciešams Ministru kabineta pilnvarotās speciālās ārstu komisijas atzinums. Uz šo komisiju cietušo var nosūtīt ārstējošais ārsts.
Kompensē pacientu izmaksas
Ārstniecības izdevumi atbilstoši traumas vai slimības smaguma pakāpei var būt dažādi. Cietusī persona ārstniecības iestādē vispirms saņem tos pakalpoju-mus, kuri ir veselības aprūpes programmā. Par tiem pacientam nav jāmaksā, ir jāsamaksā tikai pacienta iemaksa. Turklāt pacienta iemaksu nelaimes gadījumā darbā cietušajam kompensē no sociālās apdrošināšanas darba negadījumu speciālā budžeta.
Ja cietušajam ir vajadzīga ārstēšana, kas pārsniedz veselības aprūpes bāzes programmā paredzēto, no sociālās apdrošināšanas darba negadījumu speciālā budžeta tiks kompensēti visi pacienta izdevumi konkrētās traumas vai arodslimības ārstēšanai. Taču šajā gadījumā būs nepieciešams ārstējošā ārsta pamatojums un ieteikums atbilstošai ārstniecībai.
Tātad tiks kompensēti visi izdevumi, kas radušies, samaksājot ārstniecības vai rehabilitācijas iestāžu piestādītos rēķinus, iegādājoties medikamentus un citus ārstniecības līdzekļus, kurus ieteicis ārsts un kuri ir jāiegādājas par cietušā paša līdzekļiem, tāpat arī iegādājoties tehniskos palīglīdzekļus.
Piemēram: ārsts nozīmē cietušajam masāžu, bet par masāžas kursiem jāmaksā pašam pacientam. Šajā gadījumā pacients ir tiesīgs pieprasīt izdevumu kompensāciju no sociālās apdrošināšanas.
Šajos gadījumos ir svarīgi pieprasīt un uzglabāt visus izdevumus apliecinošus dokumentus: čekus un kvītis, kā arī ārstējošā ārsta atzinumu un medicīniskos dokumentus. Šie dokumenti ir jāiesniedz Sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē pēc savas dzīves vietas. Lai saņemtu izdevumu kompensāciju, nav obligāti jāgaida ārstniecības kursa beigas. Ja kāds ārstniecības pakalpojums jau tiek slēgts, tad izdevuma čeku var iesniegt sava rajona Sociālās apdrošināšanas filiālē un pārējos dokumentus iesniegt vēlāk.
Tiek maksāts arļ avansa veidā
Ja cietušajam nav tik daudz naudas, lai samaksātu uzreiz par ārstniecības pakalpojumiem vai ārstniecības līdzekļu iegādi, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, izskatot dokumentus, var piešķirt avansu, kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu (pašlaik Ls 42).
Ja nav veikti sociālās apdroņināņanas maksājumi
Var gadīties situācija, ka darba devējs nav nokārtojis sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet saskaņā ar likumu tas bija jādara. Šajā gadījumā ir svarīgi zināt, ka saskaņā ar likumu «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām» cietušai personai tiek nodrošināta izdevumu atlīdzināšana no sociālās apdrošināšanas darba negadījumu speciālā budžeta. Izmaksātās summas tiek piedzītas no darba devēja regresa kārtībā. Būtisks priekšnoteikums: ir jābūt aktam par nelaimes gadījumu darbā.
Cik bieži slimo jelgavnieki?
Pavisam šā gada desmit mēnešos 4425 jelgavnieki ir saņēmuši slimības pabalstus (to skaitā sakarā ar nelaimes gadījumu darbā 30). Turklāt slimības pabalstus pieprasa arvien vairāk un slimošanas periodi kļūst arvien garāki. Salīdzinājumam: 1997. gadā slimības pabalstu saņēma 3124 pilsētas un rajona iedzīvotāji.
Sīkāku informāciju Jūs varat saņemt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas filiālē Pasta ielā 43, 209. kabinetā, tālrunis 3021337.
Lūdzam jelgavniekus nebūt kautrīgiem un prasīt mediķiem pareizi aizpildītus dokumentus, jo steigā tiek pieļautas paviršības.
