LLU Mazo dzīvnieku izolatorā Helmaņa ielā 8 minkas un suņi sagaida pirmo nopietno salu.
Nedaudz sabozusies, bet nosvērta un mierīga apmeklētājus patversmes krātiņa stūrī sagaida sterilizēta pieaugusi kaķu meitene melnu kažoku un mīlīgi baltu purniņu.
«Stāvu» zemāk izolatora kaķu telpā tup bēdu māsai līdzīgs melnis Rasmuss. Pusotru gadu vecais runčuks, no kura iepriekšējie saimnieki atteikušies savu problēmu dēļ, ir kastrēts.
Patversmē joprojām sērīgi savas dienas vada pelēki strīpotais runcis, kura saimnieki oktobrī gāja bojā Vīksnas ielas ugunsgrēkā. Pa šo laiku viņš zaudējis spēju radīt pēcnācējus un ļoti ilgojas pēc mierīgām, mīļām mājām.
Nedaudz saraudamies no fotoaparāta zibšņa, bet pilns intereses par apkārt notiekošo, savu īsto un vienīgo saimnieku gaida pusaugu kaķu čalītis, kurš dižojas ar melnu kažoku un gariem baltiem zābakiem.
Šī sterilizētā kaķu meitene var lepoties ar dūmakaini pelēku kažociņu, kurā ieausti tumši pavedieni. Viņa gaida, ka to spētu novērtēt arī mīļi saimnieki. Patversmes krātiņa stūris nav tas gaišākais.
Aptuveni pusotru gadu vecā sterilizētā trīskrāsu kaķenīte, ko iepriekšējie saimnieki nodēvējuši par Manahu, apmeklētājus sagaida, draiski ķerdama ar ķepu. «Viņai tiešām ir raksturiņš, bet ne tāds, ka nevarētu sadzīvot,» atzīst kopēji.
Vidējā auguma «vilka» jauktenīte Rada nu ir sterilizēta, aptuveni divus gadus veca un nesen pasaulē laidusi septiņus kucēnus. Viņai noderētu lielāks miers nekā allaž skaļajā suņu mājā.
Gaiši brūnā suņu meitene, kuras tēlā var manīt «pekinieša» vaibstus, prot ne tikai skaļi riet, bet arī izteiksmīgi žēloties. Iespējams, bēda ir par slimajām acīm, kas neatgriezeniski zaudē gaišumu. Tomēr sirds joprojām silta un pilna uzticības.
Jaunas mājas nav atradis arī oktobrī Tērvetes ielas ugunsgrēkā, kurā dzīvību zaudēja saimniece, cietušais suņuks ar melno kažociņu, balto apkali un izteiksmīgo astesgala pušķi.
«Kā gājis, tā, visticamāk, aizgājis,» kopēja stāsta par šo labi un par daudz baroto taksim līdzīgo suņu večuku, kurš turklāt ir neredzīgs. Viņam pienāktos labāka aprūpe nekā patversmes «kopējā katlā».
Dzimusi un augusi ārā, kur arī labi jūtas – tā kopēji raksturo sterilizēto septiņus mēnešus veco vidēja auguma suņu meiteni. Gaiši brūns kažoks, tumšs purniņš, aste gredzenā, bet no apmeklētājiem, slēpjoties aiz būdas, nedaudz baidās.
Gaiši brūnā asā kažociņa «bārdainajai» jaunkundzītei varētu būt ne vairāk kā pusotrs gads. Ja vien netraucētu žogs, viņa jau simtreiz būtu ielēkusi klāt pienākušajam cilvēkam klēpī un iedevusi sirsnīgu buču.
Olainē pazudis liels melns suns ar gaišiem zābaciņiem un brezenta siksnu ap kaklu. Viņu var atrast Jelgavā, Helmaņa ielā, un atgriezt mājīgā un draudzīgā atmosfērā, kādu, iespējams, noklīdušais suņu vīrs pirms tam piedzīvojis.
Aptuveni desmit gadu vecais Rodžers vieglas dienas pie saviem iepriekšējiem saimniekiem nav piedzīvojis. Kad viņu dzīvnieku tiesību sargi konfiscēja, ķēde burtiski bija ieaugusi nelaimīgā suņa kaklā. Patlaban viņš ir atguvies un gaida jaunas mājas.
No septiņiem Radas bērniem, kuriem drīz būs divi mēneši, palikuši seši mīļi un ziņkārības pilni «kunkulīši». Mamma viņus vairs nebaro, tāpēc kucēni mitinās atsevišķā voljērā.
Kalnciema ceļā atrasts šis noklīdušais suņu puika ar melno kažoku un balto «kaklasaiti». Tramīgais un bēdīgais skats liecina, ka patversme nebūt nav viņa vieta, kur ilgi uzkavēties. ◆
