Vēlējos izteikt savas pārdomas par dažu pārdevēju darbu. Šķiet, nekas no «padomijas» laikiem nav mainījies. Pārdevējs joprojām ir mazs «ķēniņš»: man pircējs nepatīk, un es viņu neapkalpošu.
Vēlējos izteikt savas pārdomas par dažu pārdevēju darbu. Šķiet, nekas no “padomijas” laikiem nav mainījies. Pārdevējs joprojām ir mazs “ķēniņš”: man pircējs nepatīk, un es viņu neapkalpošu. Vienā no Jelgavas tirgus veikaliem vēlējos nopirkt gaļu un desas, bet nesanāca, jo pārdevēja nez kāpēc kļuva kurla un mēma, aizgāja it kā pēc preces, ilgi meklēja, bet, redzot, ka joprojām gaidu, bija spiesta atgriezties nodaļā un turpināja novilcināt laiku, lai nebūtu mani jāapkalpo. Sapratu – tas tāpēc, ka kādreiz biju nodēvējusi viņu par nelaipnu. Starp mums nebija nekādu rupjību, tikai kāds pēkšņi kļuva kurls un mēms. Tā es aizgāju, neko nenopirkusi, jo bija žēl cilvēku rindā aiz manis. Paldies Dievam, nav vecie laiki, nav jāzemojas, lai dabūtu gabaliņu gaļas.
Šai pārdevējai vēlu mainīt savu attieksmi pret pircējiem. Bet es – turpmāk tur neko nepirkšu. Gribētos zināt, ko par to domā darba devējs, jo neesmu vienīgā, kas atzīst, ka pārdevēja ir nelaipna.
Ar cieņu, tā, kas varēja būt pircēja
