60% cilvēku dienā izdzer mazāk par pusi no ieteicamā ūdens daudzuma, un tas nozīmē, ka lielākā daļa no mums ir dehidratēti
Ūdens – dzīvības priekšnosacījums – atrodams visos uz Zemes esošajos dzīvajos organismos. Lai gan atšķiras speciālistu uzskati, cik lielu daļu cilvēka ķermeņa masas tas aizņem, viennozīmīgi – ūdens mums ir tikpat svarīgs kā gaiss. Senajās Austrumu kultūrās tika uzskatīts, ka 90 procentu cilvēku slimību cēlonis ir nepietiekama ūdens dzeršana. Arī mūsdienās ūdens ir pielīdzināts veselības, skaistuma un jaunības eliksīram, kas attīra organismu un palīdz novērst dažādas kaites. Pareiza uztura programmas sola atbrīvošanu no liekā svara kilogramiem, ja nopietni pievēršas ūdens dzeršanai.
Nodrošina svarīgas funkcijas
Ik dienu organisms zaudē 2,5 līdz 3 litrus ūdens, ko izvadām caur nierēm, ar sviedriem, izelpojot. Šādi ķermenis izdala liekās vielas un toksīnus. Ūdens rezerves nepieciešams papildināt, jo mēs to zaudējam, arī izelpojot un svīstot. Ievērojams ūdens daudzums ir iesaistīts gremošanas procesā. Ja zaudētā ūdens apjoms netiek atjaunots, tiek kavēta vielmaiņas nevajadzīgo galaproduktu izvadīšana un organisms tiek saindēts.
«Ir svarīgi ievērot līdzsvaru starp uzņemto un patērēto šķidruma daudzumu,» norāda sertificēta uztura speciāliste Lizete Māldere un atgādina, ka optimālam ūdens patēriņam jāseko līdzi gan pieaugušajiem, gan bērniem. «Dienā ieteicams uzņemt sešas līdz astoņas glāzes ūdens jeb 0,35 mililitri uz svara kilogramu. Vidēji tie ir 1,5 līdz 2 litri – tikpat, cik vidēji dienā cilvēks tos zaudē ar dabīgajiem organisma procesiem.» Optimāls šķidruma patēriņš dienā svarīgs ne vien tāpēc, ka šķīdina uzturvielas, bet piedalās arī skābju-bāzu līdzsvara nodrošināšanā, vielu transportā, vielmaiņas galaproduktu izvadīšanā, regulē ķermeņa temperatūru, pilda aizsargfunkciju, nosaka šūnu fizikālās īpašības, piemēram, elastību.
Daži no pirmajiem signāliem, kas liecina par ūdens trūkumu organismā, ir sausa mute, slikta dūša un tumšāks urīns. Tiklīdz tiek novērota dehidratācija jeb lielāks ūdens zudums organismā (līdz pieciem sešiem procentiem), var iestāties bezsamaņa, un vēlāk iespējama pat nāve.
Jādzer arī, kad neslāpst
L.Māldere piekrīt, ka lielu daļu ūdens mēs uzņemam ar ēdienu, taču tas nebūt nav attaisnojums, lai nedzertu: «Cilvēks bez ūdens nevar! Jādzer arī tad, ja slāpju sajūtas nav. Ievērojiet arī – jo vecāks cilvēks kļūst, jo vājāk izteikta ir slāpju sajūta. Piemēram, kafijai, tējai, alkoholam piemīt urīna dzenoša ietekme, pēc to lietošanas ūdens ir jāuzņem vairāk! Līdzīgi ar sāli un to saturošiem produktiem. Sāls aiztur organismā šķidrumu un ilgtermiņā var paaugstināt asinsspiedienu. Lai izvairītos no ūdens izraisītās tūskas, uzturā vienkārši jālieto mazāk sāls un to saturošie produkti (marinējumi, kūpinājumi, siers, desas, ātrās uzkodas un citi ), nevis jāsamazina ūdens patēriņš.»
Karstā laikā un fiziskas slodzes gadījumā šķidrums ir jāuzņem vēl vairāk. Slāpju sajūtu mēdzam jaukt ar izsalkumu, biežāk virinām ledusskapja durvis un meklējam dažādas uzkodas. Bet, ja mērķis ir liekā svara samazināšana, ūdeni ieteicams dzert pirms ēdienreizes, tādējādi samazinot maltītes apjomu.» Ēdienreizes laikā ūdeni labāk nedzert: tas atšķaida gremošanas sulu un siekalas, kuru ķīmiskais sastāvs palīdz pārstrādāt pārtiku. Gremošana noris no 30 minūtēm līdz trim stundām, atkarībā no apēstā.
Kurš vērtīgāks?
«Dzert filtrētu krāna ūdeni, avota, akas, dziļurbuma vai arī veikalu piedāvāto ūdeni – izvēle ir katra paša ziņā, taču pirktais dzeramais ūdens var izrādīties tas pats krāna ūdens. Tamdēļ, ja ir vēlme pēc kā labāka, priekšroka dodama dabiskajiem avotu ūdeņiem vai minerālūdeņiem,» norāda Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas biedre. Viņa arī atgādina, ka sāļie ūdeņi nav domāti ikdienas patēriņam, bet gan augstām fiziskām slodzēm, straujām temperatūras izmaiņām un lieliem organisma šķidruma zudumiem. Turpretī saldinātie dzērieni nav pilnvērtīgi slāpju remdētāji, tos organisms uztver kā pārtiku, tāpēc priekšroka dodama ūdenim.
Bērnu pieradināšanai pie veselīgiem paradumiem ieteicams izmantot nelielu viltībiņu, rosina L. Māldere. Piemēram, pievienojot ūdenim kādu augļa, garšauga vai dārzeņa gabaliņu, varam dzērienu padarīt gan garšīgāku, gan arī vērtīgāku. Izvēlētos augļus nomazgā, griež plānās šķēlītes un liek glāzēs vai lielās krūzēs. Pēc nepieciešamības pievieno kanēļa standziņu, vaniļas pāksti vai piparmētru lapas un lej virsū aukstu ūdeni. Pagatavoto augļūdeni atstāj ievilkties uz aptuveni 30 minūtēm un tad bauda garšas piepildīto rezultātu. Ja netiek apēstas pievienotās piedevas, vienai porcijai dzēriena ir nulle kaloriju.
Kas pievēršas svara korekcijai, iecienījuši arī citronūdeni, taču uztura speciāliste mudina atcerēties – viens pats augļūdens nav par pamatu labai figūrai. Liekā svara problēmas novēršana ir pasākumu komplekss, kurā ietvertas arī fiziskās aktivitātes, sabalansēts pārtikas patēriņš un citi faktori.
Vai zināji?
Cilvēks pasīvā stāvoklī bez uztura var dzīvot vairākas nedēļas, bet bez ūdens – tikai dažas dienas. Ja organisms zaudē ūdeni 15 procentu apmērā no ķermeņa masas, iestājas nāve.
Receptes
Trīs idejas gardai ūdens limonādei
◆ Citrusu–ingvera ūdens3 šķēles apelsīna2 šķēles citrona2 šķēles laima3 šķēles greipfrūtaaptuveni 2–3 cm svaiga ingvera
◆ Bumbieru–kanēļa ūdens¼ bumbiera½ vidēja izmēra ābola2 kanēļa standziņas vai 1–2 cm vaniļas pāksts
◆ Gurķu–piparmētru ūdens1 maza izmēra gurķis4 piparmētru lapiņas
