«Zemgales Ziņās» 27. jūlijā Māris Krautmanis raksta, ka daži tūkstoši pamperos čurājošu bērnu nevarot apdraudēt mūsu valsts pastāvēšanu.
«Zemgales Ziņās» 27. jūlijā Māris Krautmanis raksta, ka daži tūkstoši pamperos čurājošu bērnu nevarot apdraudēt mūsu valsts pastāvēšanu. Taču neaizmirsīsim, ka šie zīdaiņi reiz būs pieauguši. Atkarībā no ģimenes, kurā tie izaugs, būs arī tādi, kas čurās uz galvas Krautmaņa kungam. Ar viņu pāraudzināšanu mums jau ir sūra pieredze. Tie cittautieši, kuri nejūt naidu pret tautu un valsti, kurā dzīvo, prot latviešu valodu un labi iekļaujas sabiedriskajā dzīvē. Bet tie, kam pret Latviju ir naids, nekad nebūs mūsu draugi.
Pazemojoši ir tas, ka mūsu demokrātiskajā valstī kāds svešzemnieks drīkst draudēt tiem, kuri parakstīsies par referenduma sasaukšanu pilsonības jautājumā. Tikai okupētā valstī okupants nosaka kārtību.
Diemžēl ir arī latvieši, kuri par katru cenu grib izjaukt visas tautas pasākumu. Ir spēki, kuri negrib pieļaut, ka Latvija izveidojas par stipru un attīstītu valsti, kur latviešu valoda valdītu no Papes līdz Zilupei.
Beigsim klanīties visādiem iebraucējiem un atbraucējiem. Veidosim paši savu valsti pēc savas sirdsapziņas un pārliecības. Mūsu vislielākais dārgums ir mūsu valoda. Tā satur mūs kopā kā vienojošs spēks. Neļausim, ka to izspiež.
Ja mūsu simts «gudrās galvas» būtu bijušas gudrākas, tās pilsonības iegūšanas nosacījumus būtu norakstījušas no kādas Rietumeiropas valsts likumiem, kur tie ir daudzkārt stingrāki nekā pie mums. Tad neviens atbraucējs mums nevarētu pārmest kā nepārmet rietumvalstīm.
