Vēl atlikušas tikai dažas dienas, kurās, parakstoties par referenduma rīkošanu, varam apliecināt, ka mums ir pašcieņa, ka neļausim atstāt spēkā cilvēku pazemojošus Pensiju likuma grozījumus.
Vēl atlikušas tikai dažas dienas, kurās, parakstoties par referenduma rīkošanu, varam apliecināt, ka mums ir pašcieņa, ka neļausim atstāt spēkā cilvēku pazemojošus Pensiju likuma grozījumus. Šoreiz varbūt ne tik daudz svarīgi ir tas, cik lielu tautas daļu grozījumu punkti skar, bet tieši tas, vai ļaujamies.
Tā jau deputāti, no kuriem lielai daļai pārāk bieži vispirmām kārtām rūp paša, nevis valsts un tās iedzīvotāju intereses, var nobalsot par jebkādiem diskriminējošiem grozījumiem. Ja vien ļaujamies. Arī «Latvijas ceļa» piedāvātie grozījumu mīkstinājumi pazemojuma izjūtu neatceļ. Arī tie nosaka: ja tev, mīļais, 60 latu pensija, tad esi gana paēdis. Jebkurā gadījumā ir neētiski atņemt cilvēkam viņa nopelnīto vecumdienu nodrošinājumu. Tas, kurš ir spēcīgāks, enerģiskāks, zinošāks un vēl spēj no sevis dot un grib pats parūpēties par cilvēka cienīgu dzīvi, pēc mūsu valsts ieskatiem, ir sodāms un viņa mūža līdzšinējais veikums ir pelavu vērts. Ir neētiski no caurās valsts kases izbirušos latus meklēt veco cilvēku maciņos, uzkarot viņiem nabaga tarbu.
Jā, ierobežojot pensiju maksāšanu, līdzekļus valsts var ietaupīt ātri, bez lielām aktivitātēm. Daudz un uzreiz – tāds piedāvājums politiķos nostrādā. Tajā pašā laikā ir te, tautā, ir tur, valdībā un Saeimā, labi zina, kuros virzienos aiziet nauda, kur un kas neuzmana, lai tā neplūst garām valsts kasei, un kur tā vienkārši iztērējas nesamērīgi lielās piemaksās, dažkārt bezjēdzīgos komandējumos, projektos utt.
To visu nav neiespējami sakārtot, bet tas prasa daudz vairāk pūļu, tas prasa kārtības iedibināšanu, kas ne visiem pa spalvai. Un galvenais – nav tūlīt un daudz. Toties šis nosacījums viegli panākams, ja darbojas ar masām. Var radīt pensiju ierobežojumus, var samazināt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu (to jau piedzīvojām premjera Andra Šķēles iepriekšējās valdības laikā), var palielināt iedzīvotājiem maksājamos nodokļus (arī par to jau dzirdētas runas). Vai kārtējo reizi būsim cērpamo aitu bars vai domājoši pilsoņi ar pašcieņu – tas mums ir jāpierāda, pieprasot referendumu, ja reiz tautas kalpi atļaujas tautai kalpot ar diskriminējošiem lēmumiem.
