Iepriekšējā Domes sēdē izvērsusies diskusija par Nekustamā īpašuma pārvaldes pārraudzības padomes apstiprināšanu iezīmēja būtiskas domstarpības deputātu vidū jautājumā par šādas institūcijas jēgu, mērķiem un uzdevumiem.
Iepriekšējā Domes sēdē izvērsusies diskusija par Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) pārraudzības padomes apstiprināšanu iezīmēja būtiskas domstarpības deputātu vidū jautājumā par šādas institūcijas jēgu, mērķiem un uzdevumiem. Ja šī būtu pirmā pārraudzības padome, pie kuras izveidošanas Dome ķertos, šādas domstarpības būtu vietā un laikā. Taču nu jau drīz būs divi gadi, kā līdzīgas padomes darbojas trīs pašvaldības uzņēmumos: «Jelgavas Siltumtīkli», «Jelgavas Tirgus» un «Jelgavas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecība». Nu Dome attapusi, ka jāizveido paraugnolikums, uz kura pamata padomes darbotos. Līdz šim tās pašas izstrādāja sev atbilstošus «noteikumus». Ja velkam paralēles starp paustajiem priekšstatiem par pārraudzības padomju jēgu un to darbību, tad jāsecina, ka tās gan lobē attiecīgos uzņēmumus Domē, gan izvērtē un kontrolē uzņēmumu darbību, gan arī lemj, kā uzņēmumam «uzvesties». Kaut kur pielipinātas tiek patērētāju intereses, izvērtējot «optimālos» tarifus. Viss vienā lielā ķīselī. Netrūkst arī «cukura», jo pārraudzības padomju locekļi par savām pūlēm saņem atalgojumu. Turklāt – no pārraugāmā uzņēmuma maka. Tā kā atsevišķi «pārraudzītāji» pamanās iekļūt vairākās padomēs, dzīvošanai sanāk.
NĪP direktora piedāvātā pārraudzības padome netika apstiprināta ne jau tāpēc, ka daļa deputātu šaubītos par tās lietderīgumu, bet gan tāpēc, ka priekšā liktais padomes locekļu sastāvs nebija «īstais». Kam tad īsti jābūt pārraudzības padomēs – nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, deputātiem, patērētāju pārstāvjiem – tas, protams, ir diskutējams jautājums. Pirmām kārtām tas ir atkarīgs no definētajiem padomes mērķiem un uzdevumiem. Atšķirot, piemēram, «Jelgavas Siltumtīklu» pārraudzības padomes nolikumu, tos nekādi neizdodas ieraudzīt. Drīzāk šis papīrs atgādina instrukciju vai kārtības rulli, kurš nosaka padomes ievēlēšanu, tiesības, darba kārtību utt.
Kā jau katrā ķīselī arī šajā, labi pameklējot, var atrast kādu sulīgu plūmi vai firziķi (pēc tiesātāja gaumes). Taču, tos izvelkot no stērķelētās masas, sajūtama tāda nelaba smaka: tie ož pēc korupcijas.
Divās pašvaldības uzņēmumu pārraudzības padomēs («Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības» un «Jelgavas Siltumtīklu») itin ērti iesēdies Domes Pilsētsaimniecības departamenta direktors Aigars Ozols. Abi šie uzņēmumi atrodas A.Ozola faktiskā padotībā, abi respektē lēmumus, kurus «taisa» departamenta direktors. Algu A.Ozols saņem Domē un «aldziņas» – «pārraugāmajos» uzņēmumos, kuru «pārraudzīšana» ietilpst direktora tiešajos pienākumos.
Domes deputāts Pēteris Miļūns savā rakstā «Sabiedrības atbalsts šoreiz izrādījās izšķirošais», kas tapis kā atbilde uz LLU trīs darbinieču vēstuli, šo situāciju raksturo kā «departamenta direktora tiešo pienākumu dublēšanu». Varētu šim vērtējumam piekrist, ja vien… par «dublēšanu» A.Ozols nesaņemtu «dubultu» atlīdzību. Šajā gadījumā būtu vērts ieskatīties likumos, kas šādu stāvokli «apcer». Ir saprotams, ka nedz aizņemtajam Ivana kungam, nedz pārslogotajiem Domes deputātiem, nedz arī Ozola kungam neatliek tam laika. Tādēļ «Zemgales Ziņas» sniedz draudzīgu atbalstu varas nesējiem.
Korupcijas novēršanas likums
Nelikumīgs ietekmējams stāvoklis un interešu konflikta situācija
6. pants. Valsts amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz:
(..) 3) tām (..) juridiskajām personām, no kurām attiecīgā amatpersona (..) gūst jebkāda veida ienākumus (..)
14. pants. Aizliegums saņemt papildu atalgojumu:
(..) 2. Valsts amatpersonai, kurai, pildot savus amata pienākumus, par (..) pašvaldības noteiktu maksu ir jāsniedz pakalpojumi vai jāpieņem lēmums, ir aizliegts par šo pienākumu pildīšanu ņemt papildu maksu.
Likums «Par valsts civildienestu»
23. pants. Ierēdnim nav atļauts pildīt nekādus pienākumus un nav atļauts sniegt nekādus apmaksātus pakalpojumus uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas ir materiāli atkarīgi no tās valsts civiliestādes, kurā šis ierēdnis (..) pilda dienesta pienākumus vai kas atrodas minētās civiliestādes padotībā.
Ierēdnim (..) nav atļauts personiski piedalīties vai iesaistīties peļņas uzņēmumos, kā arī darījumos, kuru dēļ viņa personiskās intereses varētu saskarties ar izpildāmā civildienesta interesēm vai arī kuru norisi viņš varētu ietekmēt, izmantojot dienesta stāvokli.
